Katru dienu, ejot garām vietai, kur atradās pilsētas dīķis, atceros, kā bērnībā pa to ziemā slidoju. Vismaz tā bija drošāka vieta šādai nodarbei nekā upes ledus.
Katru dienu, ejot garām vietai, kur atradās pilsētas dīķis, atceros, kā bērnībā pa to ziemā slidoju. Vismaz tā bija drošāka vieta šādai nodarbei nekā upes ledus. Domāju, ka daudzi vecāki jutās droši par savām atvasēm.
Tagad, nolūkojoties, kas ir izdarīts ar pilsētas dīķi, pārņem skumjas. Tik daudz neizmantotas teritorijas! Tik daudz varētu izveidot! Vasaras mēnešos varētu ierīkot skrituļslidotāju laukumu, ziemā – slidotavu. Domāju, ka atliktu vietas arī kādā stūrī tradicionālajam dīķim, kur vardēm kurkstēt. Skaidri redzams, ka zālienu ierīkot tajā vietā neizdosies.
P. S. Varbūt «RIMI» gatavo teritoriju rīsu audzēšanai?