Pirms četriem gadiem Jānis Polis no nāves izglāba mazo kucīti Riku.
Pirms četriem gadiem Jānis Polis no nāves izglāba mazo kucīti Riku.
«Paskatoties uz mīļo kustonīti, nāk prātā rakstnieka Antuana de Sent-Ekziperi atziņa – tu esi atbildīgs par to, ko esi pieradinājis,» uzsver Rikas uzticamais saimnieks Jānis Polis.
Viss noticis likumsakarīgi. Jānim ļoti gribējies kādu jauku sunīti. Netīšām kioskā viņš nopircis «Rīgas Balsi», sieva Gunita pamanījusi sludinājumu – dāvina kucēnus. Zvanījuši, atklājies, ka tā ir kāda sunīšu patversme. Kustoņi mituši pie kādas tantes. Suņuki bija nolemti iznīcināšanai, tāda pavēle tolaik bija noteikta Rīgā, Latgales priekšpilsētā.
Jānis un Gunita tūlīt turp devušies. Mēnesi vecā Rikiņa skrējusi pretī, gan jau nojautusi, ka Jānis būs viņas īstais glābējs.
Kucīte nokļuva jaunās, siltās mājās. Gunitai tagad atmiņā dažādas epizodes, kad Rika bieži lielā mīlestībā lūkojusies Jānim acīs. Tie bijuši kā paldies vārdi.
Mātes instinkts nāk ar gadiem
Rika ir vilka un laikas krustojums. Kaut arī viņai ir četri gadi, nopietnāka nav kļuvusi, uzvedas kā draiskule. Jau desmit mēnešu vecumā kļuva par māti vairākiem kucēniem. Pierādījās fakts, ka sunītei ir jābūt prātā nobriedušākai, lai laistu pasaulē bērnus. Dažu dienu laikā Rika kļuva tik bērnišķīga. Visas iepriekš apgūtās pavēles – sēdēt, gulēt – pēkšņi vienā dienā tika aizmirstas. Viņa nesaprata, ka kucēni pašai ir arī jābaro. Gulēja kā nepraša, mazuļi izsalkuši apkārt ļepatoja. Jānim vajadzēja sunītei mācīt, kā bērnus var pabarot.
Pagāja gadi, līdz Rikai radās mātes instinkts. Viņa ātri pāri laukam aizjoņoja pie drauga terjera. Pirms pusgada viņai piedzima seši mazuļi. Dažiem saimnieki atradās pavisam drīz. Arī pārējiem trim kucēniem Jānis sameklēja mājvietu. Laikrakstā «Bauskas Dzīve» ielika sludinājumu – dāvina vilka un terjera kucēnus, potētus.
Jaunie saimnieki uzreiz zvanīja. Pret šiem kucēniem Rika bija ļoti stingra mamma. Nevienam bērnam neļāva iet pie savas bļodas, dusmās uzrūca – kārtībai jābūt. Pēc tam bija mīlīga, visus aplaizīja.
Bebrs – radinieks
Uz nebēdnībām kucīte ir varen kāra. Būdama vēl jauniņa, kādās svinībās pamanījās iztukšot vīna glāzi. Tad tik sākās jautrība. Rika uzdancoja riņķa deju, spēlējās ar mīksto mantiņu, vēlāk no priekiem pieslapināja paklāju.
Rika mierā negrib sēdēt ne brīdi. Pat pie ķēdes visu dienu bez apstājas skrien no vienas puses uz otru, mazliet paguļ un atkal spriņģo. Jānis ļoti pārdzīvo, ka Rika ir jāsien pie ķēdes. Citādi nevar, jo sunītei nezin kāpēc ļoti nepatīk pastniece un kaimiņš.
Pagales ir viņas vismīļākās rotaļlietas, Rika pamanījusies arī kaimiņiem nočiept malkas šķilu. Četrkājainā ģimenes mīlule ar nepacietību gaida vakarus, kad Jānis pārbrauks no sava uzņēmuma «Poļa nams» un uzspēlēs koka rotaļu. Iespējams, iepriekšējā dzīvē sunīte bija bebrs. Reiz ar lepni paceltu galvu viņa knaši stiepa trīs metrus garu baļķi. Viss būtu labi, ja tikai zobi būtu cietāki, daudzi jau aplūzuši.
Greizsirdīga uz kaķi
Laba draudzenīte sunītei ir trīsarpus gadus vecā Elīna. Katrs rīts sākas ar lielu buču. Tomēr Jānis ir un paliks visuzticamākais cilvēks. Divus gadus ģimene dzīvoja Rīgā. Par Riku tolaik laukos rūpējās Gunitas vecāki. Divu gadu laikā Rika ne reizi nepieskrēja pie viņiem pamīļoties. Kustonīte gaidīja savu mīļo, labo Jāni. Viņa pat necieš, ja saimnieks paglauda mazo kaķēnu, uzreiz atskan izmisīgs smilkstiens.
