Bauskas rajonā 75,7 procenti vēlētāju – par Eiropas Savienību.
Bauskas rajonā 75,7 procenti vēlētāju – par Eiropas Savienību
Latvijas vēlētāji sestdien, 20. septembrī, referendumā par mūsu valsts iestāju Eiropas Savienībā ar 67 procentiem balsu ir apstiprinājuši izvēli atgriezties Eiropā.
Pēdējās Saeimas vēlēšanas Latvijā notika 2002. gada 5. oktobrī, tajās piedalījās 995 tūkstoši 85 vēlētāji. Tagad tautas nobalsošanā visos vēlēšanu iecirkņos «Bauskas Dzīve» novēroja lielu aktivitāti, to apliecina arī rezultāti – vēlēt bija devušies 1 milj. 2320 iedzīvotāju. Mūsu valstī visvairāk pārliecinātu balsotāju par ES ir Valmieras rajonā – 83,1 procents, visvairāk pret ir Daugavpilī – 67,3 procenti.
Nozīmīgu «jā» teikuši arī Bauskas rajona iedzīvotāji. Rajona vēlēšanu komisijas sniegtie dati liecina, ka mūsu rajonā kopumā balsots: par – 75,7%, pret – 23,8%. Kā varat redzēt tabulā 7. lappusē, visvairāk par ES balsotāju ir Vecsaulē un Skaistkalnē. Negatīvāk noskaņoti pret ES ir Viesturos.
Bauskā visos trijos vēlēšanu iecirkņos valdīja laba un patīkama noskaņa. Pilsētas 1. vidusskolā jau pulksten 7 balsot bija ieradies kinorežisors Jānis Streičs un citi «kinovīri», vēlāk bija arī jaunlaulātie, kas ienesa mundruma dzirksti, sacīja komisijas priekšsēdētājs Raimonds Žabovs.
Turklāt mūsu pilsētas 1. iecirknī filmēja arī Lietuvas Neatkarīgā Televīzija. Lietuvieši vispārsteigtākie bija par to, kā mums atzīmē, ka esi balsojis, – ar spiedogu pasē. Vai vēl kaut kur pasaulē tā notiek? Šķiet, ne.
2. vēlēšanu iecirknis atradās Tautas namā. Tur strādāja ļoti profesionāla komisija Jāņa Mičuļa vadībā. «Bauskas Dzīve» vēlējās balsot otrreiz, bet šī viltība neizdevās, jo komisijas locekļi vispirms apskatīja, vai jau nav referenduma spiedoga pasē. Kā dzirdējām no Centrālās vēlēšanu komisijas ziņojumiem, Latvijā ir bijis gadījums, kad nevērības dēļ kādam izdevies nobalsot divreiz.
Bauskas tautas namā bija balsojuši 1438 vēlētāji. J. Mičulis atzina, ka visi līdzšinējie aktivitātes rekordi pārspēti. «Nāca tādi balsotāji, kuriem pasē nebija neviena iepriekšējo vēlēšanu zīmoga. Viņiem vienaldzīgas bijušas pašvaldību, Saeimas vēlēšanas, bet šo balsojumu par dalību Eiropas Savienībā novērtē kā tiešām svarīgu,» stāstīja komisijas priekšsēdētājs.
«Gāž riņķī» 3. iecirkni
Parasti lieli ļaužu pūļi «gāž riņķī» 3. vēlēšanu iecirkni, kas ir 2. vidusskolā. Arī referenduma dienā te bijis visvairāk balsotāju – 3891.
Iecirkņa vēlēšanu komisijas vadītājs Gunārs Akmeņlauks balsoja vakarpusē, kad vēlētāji nāca retāk un vēlēšanu komisija sāka pagurt, «lai pamodinātu». Viņš ir par dalību Eiropas Savienībā, jo līdzšinējais darbs Bauskas ūdenssaimniecībā, panāktais tās sakārtošanā, izmantojot Eiropas valstu atbalstu, ir apliecinājis šīs sadarbības jēgu tagad un nākotnē.
Savukārt iecirknī sastaptie baušķenieki Līga un Juris Valmieri balsoja pret: «Mēs patiesībā vēl šaubījāmies. Taču Saeimas pēdējais korupcijas balsojums pilnīgi pārliecināja balsot pret. Viņi taču par valsti nedomā, viņi skaidri parādīja, ka domā tikai paši par sevi.»
«Blati» nepastāv
Īslīces vēlēšanu iecirknī varēja iekļūt gan ar bērnu ratiņiem, gan invalīdu ratiņkrēslā, jo vietējie bija izgatavojuši speciālu uzbrauktuvi. Visus vēlētājus pie ieejas durvīm iecirknī ļoti optimistiskā balsī sveicināja komisijas locekle Vaira Dundure. Viņa pārbaudīja pases derīguma termiņu un pilsonību, katru uzrunājot vārdā. «Ko tu, Vairiņ, mani pārbaudi, mēs taču esam tik pazīstami,» neizpratnē bilda kāds sirms vīrs. «Jā, bet šādā amatā mēs neesam pazīstami, tāpēc man tava pase jāapskata,» it veikli atteica komisijas locekle. «Bauskas Dzīve» saprata, ka «blati» te nepastāv.
Šaubas paliek
Īslīcieši Anita un Uldis Griķīši balsoja par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. «Šoka terapiju kādu laiku dabūsim paciest, bet pēc tam būs labi,» teic Uldis. Viņam ir darba pieredze ar holandiešiem, Uldis saprot, ka rietumu investīcijas mums tiks piešķirtas ne jau labdarības dēļ un ne jau mēs būsim peļņas guvēji. Tomēr Uldis pārliecināts, ka mūsu dzīve un vide tiks sakārtota, un arī tas ir to vērts.
Anita Griķīte, lai gan balsojusi par, šaubās joprojām. Visvairāk viņu uztrauc ģenētiski modificēta pārtika un tās ieplūšana Latvijā. Kā bioloģe Anita labi izprot, ko ģenētiskā modifikācija nozīmē un kādas tās sekas varētu būt. «Pat ja šai pārtikai plauktos būs īpašas norādījuma zīmītes, kukurūzas un sojas milti, piemēram, tiek visur tik plaši lietoti, kaut vai saldumos. Uz visiem šādiem saldumiem nekādu norāžu nebūs. Jādzīvo būs uzmanīgāk,» secina Anita.
Kabīnes ģērbtuvēs
Codes pamatskolā iekārtotais vēlēšanu iecirknis «Bauskas Dzīvei» šķita kā speciāli referendumam būvēts. Codieši asprātīgi pārveidojuši skolēnu ģērbtuves par balsošanas kabīnēm. Skaistas sešas kabīnes ar durvīm.
Vakarpusē iecirknī balsot iegriezās kluba «Mēmeles sports» ūdensmotosportists Pēteris Rudevičs un viņa sieva Inga. Priekšpusdienā mājās dažādi darbiņi veicami, turklāt rīta agrums īpaši svarīgām lietām neesot Pētera sabiedrotais, viņš esot «pūce». Tāpēc svarīgais balsojums atstāts vakaram. P. Rudevičs bez šaubīšanās ir par Latvijas dalību Eiropas Savienībā: «Pēc laika tā mums dzīvi darīs labāku.»
Izsniedz vairāk zīmju
«Bauskas Dzīve» pārliecinājās, ka bažas par balsstiesīgo iedzīvotāju aktivitāti vairākos pagastos izrādījušās maldīgas.
Vecumnieku pagasta centrā, piemēram, rosība bija pārsteidzoša. To apstiprināja arī pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Pēteris Lungevičs. Viņš sacīja, ka līdz pulksten 10, tas ir, trijās stundās kopš iecirkņa atvēršanas balsošanā piedalījušies 630 vietējo iedzīvotāju, viņu vidū arī balsstiesīgas personas, kuras braukušas cauri Vecumniekiem. P. Lungevičs secināja, ka šāda aktivitāte nav novērota nevienās citās vēlēšanās. Labi, ka rajona vēlēšanu komisija tālredzīgi izsniegusi ievērojami vairāk balsošanas zīmju.
Vakarā summējot rezultātus, izrādījās, ka rīta cēlienā referendumā piedalījās viena trešdaļa no visa balsojušo kopskaita. Kāds Vecumnieku iedzīvotājs, kurš sestdien agrā rītā devās izbraukumā, balsot atnāca jau pulksten 6.20. Vēlēšanu komisijas loceklis Māris Plēsnieks sacīja, ka viņam ieteikts doties uz iecirkni kādā citā vietā. Pēc Beibežu iedzīvotāju rosinājuma, papildus organizēja vēl vienu autobusu maršrutu, lai atvestu ļaudis uz vēlēšanu iecirkni.
Jābūt optimistiem
Uzkavējoties Vecumnieku tautas namā, kur notika balsošana, «Bauskas Dzīve» ievēroja, ka ļaudis ir noskaņoti pozitīvi. Eiroskeptisku viedokli pauda students Artūrs. Viņš gan teica, ka balsojis par, bet darījis to tikai tādēļ, ka Latvijai nav robežlīguma ar Krieviju, jo tas rada bažas par mūsu valsts drošību.
Alekšūnu ģimene vienprātīgi balsoja par. Zigmunds Alekšūns uzskata: «Ir jābūt optimistiem, lai cik grūti klājas.» 20. septembrī ģimene svinēja meitas Ievas 15. dzimšanas dienu. Dzimtas visām paaudzēm tā bija jauka kopā sanākšanas reize.
Maršrutā arī nomales
Bārbeles pagastā vēlēšanu iecirknī «Bauskas Dzīve» vēroja, kā tika precizēts izbraukuma maršruts pie balsotājiem, kuri paši nevarēja ierasties. Līdz pulksten 12 bija saņemti 23 pieteikumi. Ar vēlēšanu kasti vajadzēja doties arī uz «Langām». Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs Valdis Rusiņš sacīja, ka šajās mājās dzīvo 99 gadus vecā Milda Bleke. Viņa arī vēlas piedalīties Latvijas valstij tik vēsturiskā notikumā. Raksturīgi, ka laukos vecāka gadagājuma ļaudis nepalika nomaļus. Vairāki uzrunātie sacīja: «Domājam, lai mūsu bērniem un mazbērniem būtu labāka dzīve.»
Māc bažas par garīgām vērtībām
Bārbelē pēc balsojuma «Bauskas Dzīve» sastapa skolotāju Sarmīti Gausiņu-Elksni. Noskaidrojās, ka viņa vēlēšanu zīmē ir ievilkusi krustiņu labajā pusē, tātad bijusi pret. Sarmīte savu nostāju izskaidroja: «Mani māc bažas par garīgām vērtībām. Pieļauju, kristiešiem būs ierobežota ietekme, lai noturētos pret to, kas jau atļauts ES valstīs. Tās ir viendzimuma laulības, eitanāzija un abortu legalizācija. Liels būs arī ekonomiskais spiediens. Uzskatu, «nāves spriedums» tiks parakstīts mazajām zemnieku saimniecībām. Cietīs pensionāri, jo pensijas nepalielināsies, bet pieaugs pirmās nepieciešamības preču cenas.»
Izperas pirtī
Tatjana un Viktors Polukejevi Mežotnes pagasta vēlēšanu iecirknī Bērzu pamatskolā nobalsoja pirmie, tūlīt pēc iecirkņa atklāšanas.
Pāris atzina, ka tik agri atbraukuši, jo jāsteidz vākt kartupeļus. Tatjana ātri ievilka vajadzīgo atzīmi un neslēpa, ka balsojusi par, domājot par vīru un bērniem: «Varbūt Viktoram pēc iestāšanās ES būs lielāka alga. Iespējams, ka lielāks atbalsts būs invalīdiem. Mans vecākais dēls ir invalīds.»
«Bauskas Dzīve» Tatjanai jautāja, kālab viņa neizlēma nākt balsot vakarā pēc kartupeļu talkas? Simpātiskā sieviete atbildēja: «Kā es tāda melna un pieputējusi ietu balsot? Vakar vakarā pirms nozīmīgā notikuma izpēros pirtī.»
Vēro kārtību
Mežotnes pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Agita Eglinska «Bauskas Dzīvei» skaidroja, ka mežotnieku agrā balsošana nav nekas neparasts. Tāda ir laucinieku ikdiena.
Mežotnes internātvidusskolas bibliotekāre Silvija Žebere atzina, ka steidzas uz mācībām: «Kaut arī esmu pret iestāju ES, savu septiņu bērnu dēļ balsoju par.»
No rīta iecirknī ieradās arī neatkarīgais novērotājs, lauksaimnieks Aivars Punka. Viņš sacīja: «Atrašanās iecirknī ir mana morāles lieta. Vērošu, lai nenotiek nekāda šmugulēšanās. Es nobalsoju pret, to nekad neslēpšu.»
No pulksten 7 līdz 8 Mežotnē bija nobalsojuši 22 cilvēki.
Balsotājai aprit 101 gads
Nellijai Šinkai Ceraukstes pagastā referenduma dienā, 20. septembrī, apritēja 101 gads. Ceraukstes pagasta vēlēšanu komisijas locekļi Aigars Kalniņš un Aigars Paļčikovs devās pie jubilāres, lai viņa varētu nobalsot mājās. Metot vēlēšanu zīmi kastē, jubilāre teica: «Es gribu ieiet Eiropā.»
Ome atceras, ka viņas vectēvs labi sadzīvojis ar kaimiņiem, cits citam palīdzējuši. «Kāpēc lai mēs nebūtu draudzīgi ar citām valstīm? Labās attiecības ir atkarīgas no tā, cik mēs paši būsim draudzīgi,» spriež N. Šinka. Viņa atzīst, ka nevēlas, lai Latvija paliktu viena ārpus Eiropas Savienības. «Mani neietekmēja aģitācija, man pašai sava galva uz pleciem,» tā sirmmāmiņa.
Ceraukstes pagastā mājās balsoja 22 cilvēki, vēstī pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Inese Kalniņa.
«Iegāž» nederīga pase
«Vai te Eiropā var iekāpt?» šādu jautājumu Gailīšu pagasta vēlēšanu iecirknī uzdeva kāds optimistisks balsotājs, smaidot atcerējās Gailīšu pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Laimdota Graumane un komisijas locekle Sniedzīte Garā. Viņas novērojušas, ka referenduma dienā, salīdzinot ar Saeimas vēlēšanām, valdījusi omulīga un labestīga gaisotne. Līdz pulksten 12 iecirkni vajadzēja atstāt divām personām, kuru pasēm bija beidzies derīguma termiņš.
Komisijas locekles atzina, ka cilvēki pirms nākšanas uz iecirkni jau ir izlēmuši, par ko balsos, tāpēc process rit ātri. Iedzīvotāji ir pietiekami informēti par ES, spriež komisijas locekles.
Baidās zaudēt darbu
Vairums «Bauskas Dzīves» uzrunāto Gailīšos neslēpa, ka balsojuši bērnu nākotnes dēļ. Ērgļu ģimene nebija vienota balsojumā. Uzvaras vidusskolas skolotājas Ilzes Ērgles balsojums bija pozitīvs, savukārt vīrs Juris, kurš ir robežsargs Grenctāles robežkontroles punktā, balsoja pret. Viņa arguments bija tāds, ka solītā ES nauda Latvijai aizplūdīs garām, kā tas valstī jau noticis ar milzīgiem līdzekļiem. Juri uztrauc arī tas, ka viņš var zaudēt darbu robežsardzē. Tiem, kam referendums ir pirmās vēlēšanas, komisijas locekļi pasniedza ziedus. Tie tika arī Uzvaras vidusskolas audzēknei Inesei Kusiņai.
Izšķiršanās pēdējā brīdī
Rundāles pagasta vēlēšanu iecirknī, kas bija izvietots Pilsrundāles vidusskolā, balsoja arī ekskursanti, kuri bija ieradušies apskatīt pili. Tā sacīja Rundāles pagasta vēlēšanu komisijas sekretāre Tekla Pinta.
Pensionāre Rita Dreijere no Ziedoņiem «Bauskas Dzīvei» atzina, ka balsot «par» izlēmusi pēdējā brīdī: «Vēl vakar vakarā noskatījos Jāņa Dombura vadīto televīzijas raidījumu «Kas notiek Latvijā?», arī premjera Repšes teikto un izlēmu. Mums jāskatās uz Rietumiem, pietiekami esam vērsuši skatu uz Austrumiem.»
Kāda Svitenē dzimusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes studente sacīja, ka balsojusi pret. «Man bija grūti izšķirties,» neslēpj 21 gadu vecā jauniete. «Citi taču neatrisinās Latvijas problēmas. Neatbalstu viedokli, ka latvieši vieni paši neko nespēs panākt. Mums arī pašlaik ir iespējas ceļot, strādāt ārzemēs. Ja runājam par ekonomisko izaugsmi Eiropas Savienībā, vai Grieķija, Portugāle, Spānija ir ievērojami progresējušas?» jautā studente.
Par izvēli nešaubās
Pensionāre Ligita Jakuba «Bauskas Dzīvei» skaidroja: ja būtu jābalso par Saeimu, tad būtu pret, taču ir par Eiropas Savienību. Viņa ir par progresu. Savukārt Gunārs Jātnieks, kurš dzīvo Rīgas rajona Babītē, bet Rundālē ir viņa tēva mājas, pauda savu nostāju: «Nevar būt citas domas, kā par. Ja kāds ir bijis represēts, tad viņš zina, ka jābalso pozitīvi.» Gunārs balsoja Rundālē, jo bažījās, ka ar smago mašīnu ceļā uz Babīti var kaut kas atgadīties, tad viņš nepagūtu nobalsot.
***
Bauskas rajona balsstiesīgo iedzīvotāju aktivitāte referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā 20. septembrī
Pilsēta un pagasti; Nobalsoja (skaits); Par (%); Pret (%)
Bauska 7462 75,8 23,7
Bārbele 566 76,1 23,9
Brunava 868 78,0 21,3
Ceraukste 591 77,7 21,6
Code 735 73,5 25,7
Dāviņi 260 65,8 33,1
Gailīši 948 79,3 20,5
Iecava 4368 72,7 26,6
Īslīce 1368 77,5 21,6
Mežotne 501 75,2 23,8
Rundāle 664 73,9 25,6
Skaistkalne 779 80,6 19,1
Stelpe 381 69,8 29,4
Svitene 398 75,6 24,4
Vecsaule 874 81,5 18,4
Vecumnieki 2439 78,4 20,5
Viesturi 356 59,5 39,0
RAJONĀ 23558 75,7 23,8
Vēlēšanu kastēs bijušas 140 par nederīgām atzītas balsošanas zīmes, kas nav iekļautas, aprēķinot «par» un «pret» procentus.
Izmantoti Centrālās vēlēšanu komisijas dati no interneta.
