Noticis neticamais. Pagaisuši diktatūras draudi. Miera jaucēji un aizvainotie cits citam paspieduši roku.
Noticis neticamais. Pagaisuši diktatūras draudi. Miera jaucēji un aizvainotie cits citam paspieduši roku. Viens otrs it kā atvainojies, it kā ne. Balsojumā par ostu likumu nekādu domstarpību. Tikai Valsts prezidente to atdevusi atpakaļ otrreizējai caurskatei. Apbrīnojamā vienprātībā valdība vienojusies par nākamā gada budžetu un finanšu ministrs to iesniedzis Saeimā. Galu galā neviens negribēja mirt jeb pamest tik grūti izcīnītās ministru vietas.
A. Šķēle nolēmis vēl divas nedēļas domāt – piedalīties vai nepiedalīties digitalizācijas projektā, pirkt vai nepirkt Lielbritānijas mistisko uzņēmumu «Kempmayer». Pēc LTV «Panorāmā» redzētās shēmas spriežot, A. Šķēle varētu būt ļoti saistīts ar šo firmu. Gan viņa padomnieka, gan advokāta kontos jau ietecējuši desmitiem tūkstoš latu. Nav Latvijā stiprāka vīra par Šķēli – no visām peļķēm izpeldēs tīrs un nevainīgs. Ekspremjera padomnieks Liepnieks atzinās, ka dažādos brīžos esot pārstāvējis dažādas intereses. Ka tik naudiņa tek.
Centrālā vēlēšanu komisija jau gatavojas Eiropas Savienības Parlamenta vēlēšanām, kas notikšot nākamā gada jūnijā. Mūsu valsti Eiroparlamentā pārstāvēs deviņi ļoti labi atalgoti deputāti un visa Latvija būs viens vēlēšanu apgabals. Saeima gan vēl neesot iešūpojusies attiecīga likuma izstrādāšanai. Kas lēni nāk, tas labi nāk, kaut arī ne vienmēr.
Kamēr Latvija tikai gatavojas atvērties jaunajai savienībai, Rīga jau no lidostas tiekot prezentēta kā pornogrāfijas un visādu baudu pilsēta. Māmiņas esot šausmās, kad bērniem taksometros jāredz neķītri attēli. Kas gan vairs var pārsteigt bērnus – viss jau redzēts TV ekrānos, par visu jau lasīts pat viņiem domātos žurnālos?
27. septembrī Bauskas nedēļas notikums bija Rīgas ielas svētki. Latvijā nozīmīga bija mūsu leģionāru Brāļu kapu atklāšana un iesvētīšana Lestenē. Krievija, protams, ļoti negatīvi novērtējusi šo notikumu, savukārt Rietumu masu informācijas līdzekļos pausta saprotoša attieksme. Lielākais dienas laikraksts par galveno notikumu uzskatījis Ventspils futbolistu izcīnīto Latvijas kausu un šampanieša šļakatas.
Latvijas Televīzija pusotras stundas ļāva sekot emocionālajai ceremonijai Lestenē. Cik būtu tādu valstsvīru, kuri šodien parakstītos zem vārdiem, ko karavīru atdusas vietā dziedāja apvienotais vīru koris: «Labāk manu galvu ņēma nekā manu tēvu zemi»?
«Mēs gaidām uz taisnības augšāmcelšanos,» Lestenē sacīja dzejnieks A. Eglītis. Cerību pauž ziņa, ka gandrīz trīsdesmit dažādu valstu parlamentāriešu iesnieguši prasību Eiropas Padomei nosodīt arī komunistiskos režīmus, kā tas noticis ar nacismu. Dokumentu parakstījuši gan Somijas, gan Polijas, arī Bulgārijas, Igaunijas un daudzu citu valstu parlamentārieši, iniciatīva pieder nīderlandietim Renam van der Lindenam. Šādu iesniegumu nav parakstījis neviens Latvijas deputāts un nav bijuši arī gatavi to komentēt.
Rīt, 4. oktobrī, no plkst. 15 līdz 16.30 kopdziedāšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Tēvzemes dziesmas skanēs Tautas frontes 15 gadu atcerei. Notiekošo translēs arī Latvijas Radio un Televīzija.
