Visvairāk man trūkst vecāku. Tētis nomira pirms divdesmit gadiem, mammas nav jau astoņus. Bieži ir vajadzība vistuvākajiem cilvēkiem padomu lūgt, bet nav, kam.
Visvairāk man trūkst vecāku. Tētis nomira pirms divdesmit gadiem, mammas nav jau astoņus. Bieži ir vajadzība vistuvākajiem cilvēkiem padomu lūgt, bet nav, kam.
Tā saka rundāliete Inta Židele. Viņa ir trīs meitu māmiņa, kas par ģimenes iztikšanu cīnās viena.
Kopā ar māmiņu
Divas reizes Inta ir uzticējusies vīriešiem, tomēr kopdzīve izirusi. No tēviem īpašu atbalstu nesaņemot, aug meitas – Lailai jau 20 gadu, Zanei – 13, mazajai Angelikai – trīs gadi un trīs mēneši.
Vecākā meita Laila strādā un studē neklātienē, otro gadu apgūst grāmatvedības un finan- šu lietas. Zane mācās Pilsrundāles vidusskolā, viņai ir skaista balss, korī bieži dzied solo. Pastarīte Angelika no rīta līdz vakaram ir kopā ar māmiņu. Inta strādā pagasta centrā par apsaimniekotāju. Viņai jāslauka pagalmi, jāmazgā kāpnes un logi daudzdzīvokļu namos, jākopj apstādījumi.
Angelika tikko sākusi staigāt, kad Intai piedāvāts šis darbs. «Biju priecīga, ka varu strādāt un saņemt vismaz minimālo algu. Šāds darbs ļauj man būt kopā ar bērnu. Vienu mājās atstāt viņu negribu, bet par bērnudārzu, kas atrodas Saulainē, nevarētu samaksāt,» stāsta Inta. Pirms tam, kad Angelika bija pavisam maziņa, vienīgā pelnītāja ģimenē bija Laila. Viņa pēc vidusskolas beigšanas strādāja par veco ļaužu sociālo aprūpētāju pagastā.
Paraugs citiem
Beigusi dienas gaitas pagasta centrā, Inta dodas pie saimniekiem. No agra pavasara līdz vēlam rudenim apkārtnes zemnieki līgst palīgus. Kādam jāravē dārzs, citam jāpalīdz noņemt ražu. Piedāvājumu reizēm esot tik daudz, ka jāizvēlas, pie kura saimnieka iet, teic Inta.
Taču tādu cilvēku kā viņa Rundāles pagastā laikam nav daudz. Zvanītājs, kurš savu vārdu nenosauca, «Bauskas Dzīvei» lūdza uzrakstīt par Intu tāpēc, ka viņa varot būt paraugs sievietēm, kas sūdzas, ka dzīve ir grūta. Inta nečīkstot, strādājot no rīta līdz vakaram, un viņas meitas augot tikpat čaklas.
Aprēķinot ikdienas izdevumiem nepieciešamo, Inta secinājusi, ka viņai katru dienu jānopelna vismaz trīs, pieci lati. Jāmaksā par dzīvokli, elektrību, gāzi, Zanei daudz kas vajadzīgs skolā. Tikai tad, ja klāt galīgs izmisums, Inta lūdzot palīdzību. Kad par parādiem draudēts atslēgt dabasgāzi, viņa zvanījusi Lailas tētim, kurš iedevis naudu.
Nopelna brīvpusdienas
«Pirmais, ko cenšos izdarīt, – bērnus labi pabarot. Pat drēbes gādājam taupīgi, bet ēdam labi. Meitenes aug, viņām vajadzīga gaļa, zivis, sviests, dārzeņi, augļi, vitamīni. Gribu, lai meitas būtu veselas. Mums bija arī cūkas, vistas, bet zemi, uz kuras atradās kūtiņa, nopirka privātīpašniece. Kūtiņa bija jānojauc. Toties dārzi mums ir pat divi, visas kopā ravējam, kad vien ir kāds brīvs brītiņš. Zane novāca pupiņas, es noraku kartupeļus, arī Laila brīvdienās iet uz dārzu. Pagrabā plaukti piepildīti ar dažādiem konserviem, ko esmu sagatavojusi ziemai,» saka Inta.
Viņa spriež – būtu labi, ja vecākajai meitai Lailai izdotos atrast pastāvīgu darbu, jo paņemts kredīts, lai samaksātu par studijām augstskolas «Turība» filiālē Bauskā. Tomēr šī ir vienīgā reālā iespēja mācīties tāpēc, ka par Lailas dzīvošanu ārpus mājas, īrējot istabu vai apmetoties kādas augstskolas kopmītnē, ģimene nevarot domāt. «Man arī pieci lati ir liela nauda, bet cik ilgi ar to varētu iztikt Rīgā?» vaicā Inta.
Šajā vasarā māmiņa un Zane strādājušas Pilsrundāles vidusskolas remontdarbos. Tā meitai nopelnītas brīvpusdienas visam gadam, un tas ģimenei ir liels ieguvums.
Uzslava par čaklumu
Ziemā, kad lauku darbos palīgi netiek meklēti, brīva laika ir vairāk. Intai ļoti gribētos aizbraukt uz teātri, taču, ja arī izdodas ietaupīt kādu latu, tas vienmēr tiek izdots meitu vajadzībām. Tāpēc draugi un paziņas mēdzot viņai dāvināt praktiskas lietas, nevis naudu. Lielā ģimenē vajadzību ir daudz.
«Tādu cilvēku kā Inta Rundālē ir maz. Viņa darbā ir veik- la, precīza, nav jāskubina. Mūsu «sādžā» daudzi ir bez darba, bet, kad aicinu strādāt, – atrunājas. Dažs atnāk, bet pēc pāris stundām jau mugura sāp, saule par karstu, vējš par strauju. Tie iet uz pagastu pabalstus lūgt, bet Inta ir citādāka, viņa strādā. Kad rīkojam talku, lūdzu Intu aicināt savus draugus, tad darbi sokas,» tā Intu Žideli slavē Irēna Purvišķe, viena no Rundāles pagasta zemniecēm.
Dzīve Intai Židelei mācījusi būt stiprai, sīkstai un uzņemties atbildību. To viņa gribētu dot pūrā arī meitām.
