Tepat Latvijā ir daudz pilsētu, kur medīt idejas un gūt iedvesmu labiem darbiem. Par to pārliecinājās sabiedriskās organizācijas «Bauskas vecpilsēta» dalībnieki, pagājušajā nedēļā apmeklējot Kuldīgu un tiekoties ar darbiniekiem Kuldīgas Domē.
Tepat Latvijā ir daudz pilsētu, kur medīt idejas un gūt iedvesmu labiem darbiem. Par to pārliecinājās sabiedriskās organizācijas «Bauskas vecpilsēta» dalībnieki, pagājušajā nedēļā apmeklējot Kuldīgu un tiekoties ar darbiniekiem Kuldīgas Domē.
Infrastruktūra kāpina namu cenas
Kuldīdzniekiem ir mērķis, uz ko tiekties, – panākt Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanu UNESCO mantojumu sarakstā. Kā uzsver Edgars Zalāns, Kuldīgas Domes priekšsēdētājs, jauku un interesantu vecpilsētu pasaulē ir daudz, bet šeit ir tas knifs, ka kuldīdznieki savu vecpilsētu piedāvā kopā ar dabas liegumu «Ventas ieleja». Un tas jau ir unikāli. Bet tūristiem, viesiem pievilcīgs visur pasaulē šķiet tikai unikālais, oriģinālais, par to jādomā, uz to jātiecas.
Izvirzītajam mērķim tiek pakļauts viss darbs. Sakārtota infrastruktūra vecpilsētā. «Ūdenim un kanalizācijai jābūt tikpat viegli pieejamiem kā internetam,» tas ir E. Zalāna humorteiciens. Dome līdz vecpilsētas ēku pagalmiem ierīkojusi ūdens un kanalizācijas vadus, īpašniekiem un apsaimniekotājiem atliek darbiņus pabeigt, lai šīs labierīcības būtu namos iekšā.
Tagad rit ielu sakārtošana. Gājējiem atvēlētā Liepājas iela noklāta ar mūsdienīgo betona bruģi (lai dāmas var papēžkurpēs paiet), pārējās ielas tiek atjaunotas ar akmens bruģi. «Ielām, ceļiem paredzēto naudu pārstājām dot «komunālajiem», jo tie tikai bedrītes lāpa. Dome sāka šo Autoceļu fonda naudu administrēt pati. Izrādās, ka tos latus saliekot kopā ar dažādu projektu naudu un investīcijām, var izdarīt ļoti daudz,» stāsta Inga Bērziņa, Kuldīgas Domes priekšsēdētāja vietniece.
Namu cenas Kuldīgas vecpilsētā divos gados ir dubultojušās un trīskāršojušās, jo ir sakārtota infrastruktūra.
Dzīvībai – biroju un dzīvokļu miksējums
Kuldīgas Domes priekšsēdētājam ir arhitekta izglītība un pieredze. Pašam māja ir tieši vecpilsētā. Ar šo «gājienu» viņš it kā rāda arī pārējiem – vecpilsēta, tas ir forši. Šī pilsētas daļa nedrīkst būt tikai muzejs, te jābūt birojiem un veikaliem, kas strādā un pievelk cilvēkus dienā, ir jābūt kafejnīcām un spēļu zālēm, kā arī dzīvokļiem, kas uztur dzīvību vakaros un naktīs.
Kuldīgas rajonā un pilsētā nav nekāda galvenā arhitekta, tas esot arhaisms no sociālisma laikiem. Bet ir zinošs un fanātisks arhitekts tieši vecpilsētai, kā arī ir savs pilsētas ainavu arhitekts. Un strādā spēcīga pilsētas plānošanas nodaļa, kurā darbojas gan pilsētas būvinspektors, gan šie arhitekti, arī jurists un citi speciālisti.
Darbs tiek virzīts saskaņā ar trim koncepcijām: vecpilsētas principiālā koncepcija; zaļā un zilā koncepcija (parki, stādījumi un ūdeņi); transporta koncepcija. Transporta koncepcija izveidota kopā ar sadraudzības pilsētu Gēsthafti Vācijā.
Apsūbējusi pērle ar nākotni
Kuldīgas tūrisma informācijas centrs (TIC) ir viens no pirmajiem valstī izveidotiem centriem, tagad Latvijā to ir 43. Centra direktors Artis Gustovskis arī ir viens no Kuldīgas Domes komandas, deputāts. Noteikti tiek akcentēta doma, ka vecpilsēta ir apsūbējusi pērle ar nākotni. Turklāt A. Gustovskis uzsver, ka tūrisma attīstība atkarīga no Domes un arī pilsētas mēra attieksmes. Ventspils Lembergs, piemēram, paziņojis, ka ik gadu tūrismā ieguldīs divus miljonus latu. Kuldīdzniekiem tik daudz naudas nav, bet ir citas vērtības: oriģināli produkti, piemēram, Alekšupītes skrējiens, profesionāļi, kas strādā.
Par TIC nozīmīgāko panākumu A. Gustovskis min Kurzemes tūrisma asociācijas sēdekļa izveidi tieši Kuldīgā. Direktors iepazīstina arī ar nākamā gada lielākiem darbiem: jāizdod buklets par tūrisma piedāvājumu Kuldīgā, kopā ar Valsts zemes dienesta Dienvidkurzemes nodaļu top Kuldīgas rajona karte. Nākamgad sāks pārveidot Kuldīgas mājaslapu internetā. Turpinās radīt jaunus tūrisma piedāvājumus. Tāpat kā savulaik ar centra atbalstu tapa Kāršu muzejs, tagad iecerēts Radio muzejs.
Jāpiebilst, ka Kuldīgas TIC saņem finansējumu gan no pilsētas Domes, gan no rajona Padomes. Tur jebkurā jomā jaušama sadarbība Kuldīgas un rajona attīstībai.
Dome un uzņēmēji
Edgars Zalāns gan uzreiz pateica: «Domes un uzņēmēju attiecības nekad nebūs ideālas.» Tomēr domnieki daudz dara, lai vide, infrastruktūra būtu uzņēmējdarbību veicinoša.
Ražošanas attīstībai pilsētā dod zemes nomas atlaides, atlaiž nekustamā īpašuma nodokli. Vēl minams kaut šāds piemērs – kuldīdznieki sadarbībā ar Ventspils pašvaldību un Latvijas Kokrūpniecības federāciju iesaistīsies ilglaicīgā projektā, kuru īstenojot, Kuldīgā varētu būt kokapstrādes biznesa parks. Edgars Zalāns stāstīja, ka projekts vērsts uz tādiem uzņēmumiem, kas būtu ne tikai vienkāršas kokzāģētavas. Pašvaldība par ES naudu sagatavotu zemi ar nepieciešamām komunikācijām. Uzņēmēji savukārt arī par ES līdzekļiem uzceltu ražošanas būves ar mūsdienīgām iekārtām. Viena no iespējām veidot šādu parku būtu bijušās fabrikas «Vulkāns» brīvā teritorija.
It kā atbraukuši no ārzemēm
«Šķita, atgriežamies Bauskā no ārzemēm. Tieši tāda izjūta bija, braucot atceļā no Kuldīgas,» saka Guntis Macpans, Svētā Gara baznīcas draudzes priekšnieks. «Man bija vienreizējs garīgs pacēlums. Likās, sen, sen neesmu runājis ar tik gudriem cilvēkiem,» atzīst Ģirts Karpovičs, SIA «Kvēle» vadītājs. «Kuldīgas Domē strādājošie ir ar jauneklīgu un mūsdienīgu skatījumu uz pilsētas dzīvi un attīstību, tur jaušams vienotas komandas gars. Man radās pārliecība, ka Bauskā daudzas vienkāršas lietas tiek pārlieku sarežģītas. Piemēram, «krāsu pases» saņemšana tur ir tik vienkārša. Un tas laikam ir tieši tādēļ, ka mums nav noteiktas koncepcijas, nav noteiktas nākotnes vīzijas. Ko var gribēt, ja nav noteikts pat Bauskas vecpilsētas statuss?» teic Solveiga Ikerte, uzņēmuma «Novads» īpašniece.
ANITA ROZENTĀLE, kura arī piedalījās Kuldīgas apciemojumā
***
Uzziņai
Kuldīga dibināta 1242. gadā, kopš 1368. gada iekļauta Hanzas savienībā.
Kuldīgā 1610. gadā dzimis Hercogs Jēkabs.
Ventas rumba Kuldīgā ir platākais ūdenskritums Eiropā (249 m), savukārt Alekšupītes ūdenskritums ir augstākais (4,5 m) Latvijā.
Pilsētas iedzīvotāju skaits – ap 13 tūkstoš, Domes budžets 3,5 milj. latu.
Gadā Kuldīgu apmeklē 118 tūkstoš tūristu.
