Ne Veselības ministrijai, ne Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) pagaidām nav skaidrības par 30 psihoneiroloģisko, tuberkulozes, narkoloģisko un onkoloģisko slimnīcu turpmāko likteni.
Ne Veselības ministrijai, ne Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) pagaidām nav skaidrības par 30 psihoneiroloģisko, tuberkulozes, narkoloģisko un onkoloģisko slimnīcu turpmāko likteni.
Reorganizācija būs. Bet kāda?
Veselības ministrijas Masterplāna padomes priekšsēdētāja vietniece Renāte Pupele skaidroja, ka 2004. gadā šīs viena profila un ilgas uzturēšanās slimnīcas un specializētās ārstniecības iestādes turpinās darboties pašreizējā statusā, bet jau nākamgad tiks lemts par to juridiskā statusa maiņu un reorganizāciju.
R. Pupele pieļāva, ka daļa šo valsts ārstniecības iestāžu varētu pārtapt par kādas citas veselības valsts aģentūras filiālēm, citas – par pašvaldību sociālām iestādēm. Runa ir par Cēsu, Jēkabpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes tuberkulozes slimnīcām, «Ceplīšiem», «Lielbērziem» un par Tuberkulozes un plaušu slimību valsts centru.
Reorganizācija gaida Aknīstes, Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Strenču, Vecpiebalgas psihoneiroloģisko slimnīcu, bērnu psihoneiroloģisko slimnīcu «Ainaži». Neskaidrs turpmākais liktenis ir arī Daugavpils, Jelgavas, Straupes narkoloģiskajām slimnīcām, Daugavpils, Liepājas onkoloģiskajām slimnīcām, leprozorijam, Protezēšanas un ortopēdijas centram, rehabilitācijas centriem «Līgatne», «Rāzna», «Tērvete», rehabilitācijas slimnīcai «Ogre».
Leprozorijs var kļūt par aktualitāti
Pagaidām valsts ir garantējusi, ka valsts slimnīca «Leprozorijs» Talsu rajonā arī turpmāk saņems valsts finansējumu, sacīja leprozorija galvenais ārsts Jānis Šmits.
Pašlaik Latvijā ir 18 cilvēki, kuriem diagnosticēta lepras slimība, no viņiem deviņi atrodas stacionārā, bet deviņi pacienti ārstējas ambulatori. Divi trīs cilvēki gadā regulāri veic pārbaudes leprozorijā, skaidroja ārsts.
Pēc J. Šmita teiktā, Latvijai integrējoties Eiropas Savienībā, tik specifiska medicīniska iestāde kā leprozorijs var atgūt aktualitāti. Paplašinoties ES, tās dalībvalstis kļūst aizvien pievilcīgākas nelegāliem imigrantiem, bēgļiem no Āzijas un Austrumu valstīm, no kurām daudzās joprojām ir aktuāla saslimstība ar tā saucamajām sociālām slimībām – tuberkulozi, lepru un citām. «Tieši šī iemesla dēļ, piemēram, Vācija bija spiesta atjaunot sava leprozorija darbību,» skaidroja J. Šmits.
