Ik rudeni vismaz pārītis Bauskas bērnu dodas uz Eiropas jauno satiksmes dalībnieku forumu. Par šo faktu būtu gan ko brīnīties, gan lepoties.
Ik rudeni vismaz pārītis Bauskas bērnu dodas uz Eiropas jauno satiksmes dalībnieku forumu. Par šo faktu būtu gan ko brīnīties, gan lepoties.
Labākie no labākajiem
Jauno satiksmes dalībnieku sacensības notiek lielākajā daļā Eiropas valstu. šogad, piemēram, tajās pavisam piedalījušies ap pusotra miljona 10 – 12 gadu vecu skolēnu. Uz noslēguma sacensībām Portugālē ieradās simt – pa četriem bērniem no 25 valstīm. No simta – četri latvieši, no viņiem – divi baušķenieki – Roberts Kovaļevskis un Reinis Rudzītis no Bauskas 1. vidusskolas.
Šādas sacensības ir viens no pasākumiem bērnu sagatavošanai par apzinīgiem satiksmes dalībniekiem. Tās notiek skolās, pilsētās, rajonos, apgabalos un tā tālāk. Uzvarētāji pārstāv savu valsti Eiropas mērogā.
Tas viss reiz sākās Austrijā
Jauno satiksmes dalībnieku sacensību ideja radusies jau sešdesmitajos gados Austrijā. Tad to aizguva arī kaimiņvalstis – Vācija un Šveice –, jo arī tur bērnu nopietna mācīšana gan satiksmes noteikumos, gan divriteņu vadīšanā ir tradicionāla.
Un nepagāja ilgs laiks, līdz tā sauktās vāciski runājošās zemes sāka sacensties savā starpā. 1986. gadā notika pirmais AIT (starptautiskās autotūrisma alianses, kuras dalībniece ir arī Latvijas automoto biedrība jeb saīsināti LAMB) organizētais Eiropas valstu forums. Latvi ja savus spēkus izmēģināja 1993. gadā, bet regulāri Eiropas jauno satiksmes dalībnieku forumā piedalās no 1995. gada. Lietuvieši un igauņi uz Eiropu devās vēl pāris gadu vēlāk.
Sacensību filosofija paredz aizvien jaunu dalībnieku iesaistīšanu, tādēļ Eiropā katru gadu komandas startē citā sastāvā. Komandu treneriem tas, protams, ir ļoti smags darbs. Ik gadu nāk klāt arī jauni sacensību elementi gan teorijā, gan praksē.
Satiksmē – no zīdaiņa ratiņiem
Ar skumjām jāatzīst, ka Latvija diemžēl vēl joprojām nav tā valsts, kur bērns varētu apgūt satiksmes ētiku un kultūru, vērojot notiekošo uz ceļa. Vēl vairāk – mūsu bērniem pat nedrīkst mācīt, ka, rīkojoties stingri saskaņā ar satiksmes noteikumiem, viņš uz ielas var justies droši, jo arī visi pārējie satiksmes dalībnieki uzvedīsies pareizi. Mūsu bērniem diemžēl jau no mazotnes jāiemācās, piemēram, ka gājēju pāreju var šķērsot tikai tad, ja tai strauji netuvojas kāda mašīna, kaut gan satiksmes noteikumos rakstīts citādāk. Tādēļ vēl jo svarīgāka ir spēja izvērtēt un pieņemt vienīgo pareizo lēmumu jebkurā situācijā.
Mūsu bērni diemžēl ir apdalīti arī satiksmes drošības apgūšanas ziņā. Jau gadu gadiem tiek spriests par satiksmes noteikumu (un tomēr precīzāk būtu – satiksmes drošības) kā obligāta mācību priekšmeta ieviešanu skolu mācību programmās, bet vezums kā nav, tā nav izkustējies no vietas.
Tikmēr Vācijā uzskata, ka bērns kļūst par satiksmes dalībnieku jau tad, kad viņu ratiņos māmiņa izstumj uz ielas. Par apzinīgu satiksmes dalībnieku – tad, kad sāk staigāt. Tādēļ bērnus sāk mācīt par gājējiem jau no agras bērnības. Galvenie skolotāji, protams, ir vecāki, bet organizēti to dara bērnudārzos.
Arī citi gādā pārsteigumus
Nav jābrīnās, ka ilgus gadus Eiropas jauno satiksmes dalībnieku sacensībās vācieši, austrieši un šveicieši turējās uzvarētāju tabulas augšgalā. Un tomēr deviņdesmito gadu beigās pat četrus gadus pēc kārtas pirmo vietu ieņēma čehi. Izrādās – Čehija bija vienīgā postsociālisma valsts, kur arī sociālisma brukšanas juku laikos skolās «nepazuda» satiksmes noteikumi.
Pēdējos gados sacensību uzvarētāju tabulā regulāri tiek gādāts par pārsteigumiem. Jau 2000. gadā vācieši runāja par «latviešu fenomenu», jo mūsu komanda, 1999. gadā izcīnot 3. un 2000. gadā 2. vietu, strauji un pārliecinoši «izšķaidīja» jau stabilizējušos galvgali. Varbūt tieši tādēļ vairs neviens ne par ko nebrīnās, nav pārsteigts arī par to, ka šogad gandrīz visu pirmo sešnieku ieņēma «sadalītā Dienvidslāvija». Proti, 1. vietā Maķedonija, 3. – Slovēnija, 4. – Serbija-Melnkalne, 5. – Bosnija un Hercegovina, 6. – Horvāti ja. Gandrīz kā aiz pārpratuma 2. vietā «iemaisījusies» kaimiņzeme Ungārija. Latviešu bērniem šoreiz 12. vieta.
Vērojot sacensības, var secināt, ka tā sauktajām jaunajām valstīm ir ļoti svarīgi apliecināt sevi tik prestižā forumā Eiropas mērogā, tādēļ valsts komandas sagatavošanai tiek pievērsta maksimāla uzmanība. Savukārt «veterāni» rok dziļumā – viņiem vissvarīgāk ir iesaistīt pēc iespējas vairāk bērnu skolu un rajonu sacensībās.
Šajā ziņā Latvija vēl nevar sacensties, piemēram, ar Nīderlandi, kurā gan mīt septiņas reizes vairāk iedzīvotāju, bet valsts iekšējās sacensībās šogad piedalījušies ap 100 tūkstoš bērnu. Pie mums – ap 2000. Taču ar katru gadu šis skaitlis jūtami pieaug.
Sacīkstes, kurās nevar zaudēt
Gatavojot bērnus jauno satiksmes dalībnieku sacensībām, Latvijā pirmais un galvenais smagums gulstas uz skolotājiem, jo tieši viņi visbiežāk trenē skolu komandas rajonu mačiem, turklāt parasti dara to bez atalgojuma. Rajonu sacensības rīko Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), tomēr parasti arī sadarbojoties ar skolu pedagogiem. CSDD organizē un vada Latvijas sacensības un pēc tam sagatavo Latvijas izlasi startam Eiropas līmenī.
Eiropas forumā Latvijas bērni startē zem LAMB karoga, jo, kā jau teikts, sacensības organizē AIT, kas apvieno gandrīz visu valstu autoklubus un kuras dalībniece ir LAMB. Rietumeiropas valstīs tieši autoklubi ir tie, kuri visaktīvāk rūpējas par satiksmes drošību, piemēram, organizē un finansē dažādas informatīvas kampaņas, arī gatavo cienīgu maiņu pašreizējiem autovadītājiem – jaunos satiksmes dalībniekus. Lielākajā daļā Austrumeiropas valstu, arī pie mums, autoklubi vēl nav tik finansiāli spēcīgi, tādēļ tiek meklēti sadarbības partneri citu satiksmes drošībā ieinteresēto organizāciju un iestāžu vidū.
Un vēl kāda jauno satiksmes dalībnieku sacīkšu īpatnība – gan rajonu, gan valsts sacensībās katrs dalībnieks noteik ti saņem savu balviņu, no Eiropas sacīkstēm pilnīgi visi atgriežas ar medaļām. Šajās sacīk stēs zaudētāju gluži vienkārši nav.
Tas, kas gatavojoties ir iegūts – prasme izdzīvot vājprātīgas tehnikas laikmetā –, paliks visai turpmākajai dzīvei.
