Aizvien biežāk plašsaziņas līdzekļos uzzinām par bērniem nodarītām pārestībām. Cietsirdība ir tepat mums līdzās, tā nav jāmeklē ārpus rajona vai valsts, un ir ļoti skumji, domājot par gluži neaizsargātas būtnes ciešanām.
Aizvien biežāk plašsaziņas līdzekļos uzzinām par bērniem nodarītām pārestībām. Cietsirdība ir tepat mums līdzās, tā nav jāmeklē ārpus rajona vai valsts, un ir ļoti skumji, domājot par gluži neaizsargātas būtnes ciešanām. Atgādināšu, ka pagājušajā nedēļā Bauskas slimnīcā no Vecumniekiem nokļuva pusotru gadu vecs bērns. Viņam bija sasitums sejā. Pagasttiesa rīkojās nekavējoties un ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu pārtraukt mātei mazuļa aprūpes tiesības pusgada garumā. Kā jau šādos gadījumos mēdz būt, vardarbības faktam trūkst pierādījumu. Ja arī ir, tad dokumentāru faktu vajag ļoti daudz, lai pārtrauktu vecāku varu.
Nevaru aizmirst divas satrauktas sievietes, kuras redakcijā bija ieradušās no Skaistkalnes pagasta un pauda izmisumu, atklājot kādas ģimenes absolūtu nevērību pret atvasēm. Klausoties viņās, sapratu – kaimiņiem vairāk rūp nelaimīgie bērni nekā vecākiem. Nespējot noturēt asaras, viena kundze sacīja: «Es zinu, ko nozīmē zaudēt bērnu, un man īpaši sāp vecāku nolaidība.» Otra sieviete dzīvo netālu kaimiņos nelabvēlīgajai ģimenei un gribot negribot redz vecāku bezrūpību. Viņa teica: «Es nespēju palikt mierīga, zinot, ka mazie tiek atstāti vieni, ka viņiem nav, ko ēst. Kā lai mēs palīdzam? Durvis ir aizslēgtas, nelauzīsimies taču iekšā.»
Pagastu sociālo dienestu darbiniekiem ir daudz bēdīgas informācijas par bērnu ciešanām. Nenoliedzami, grūti ikdienā panest tādu psiholoģisku smagumu. Pūliņi vērst šīs lietas uz labu daudz reižu ir neveiksmīgi. Un neatbildēts paliek jautājums, kā sieviete zaudē mātes instinktu?
Tas taču ir pašas dabas dots. Mātišķā zudumu saista ar ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem, īpaši laukos. Bet atcerēsimies, kā bija pirms gadiem piecdesmit, kad pat maizītes trūka. Neatminos, ka manos pamatskolas gados būtu sastapusies ar tādu vecāku bezatbildību. Varbūt tehnokrātiskā un augsto tehnoloģiju pasaule mazina cilvēcību. Varbūt…
Paliek šie sev izteiktie vaicājumi, jo zinu, ka viena pārestība spēj radīt nākamo. Ļaunums kaut kur krājas, un, nedod Dievs, ja dažādi apstākļi rosina tam lauzties uz āru. Vecāku nežēlība veido cietas sirdis bērniem, un tas jau ir cits stāsts, kādi pāridarījumi jāpārdzīvo viņiem līdzaudžu vidē. Arī tikko notikušajā skolu konkursā «Tiesības justies drošam» skolēni izspēlēja dažas šādas situācijas.
