Nepilns simts skatītāju Dailes teātra Kamerzālē aizvakar, 29. oktobrī, pirmo reizi vēroja Ilzes Vazdikas un Jāņa Paukštello tēloto Zentas un Hermaņa traģēdiju.
Nepilns simts skatītāju Dailes teātra Kamerzālē aizvakar, 29. oktobrī, pirmo reizi vēroja Ilzes Vazdikas un Jāņa Paukštello tēloto Zentas un Hermaņa traģēdiju.
Lai arī autore Māra Zālīte lugu «Zemes nodoklis» nodēvējusi par traģikomēdiju, uz skatuves redzētais vairāk raisa skumjas nekā smieklīgas izjūtas.
Tā tomēr ir Māra Zālīte
Izrādes pirmās minūtes nedaudz mulsina. Aktieru spēlētais šķiet tik pārspīlēti primitīvs, ākstīšanās nedaudz kaitina. Taču domas nemitīgi saspringst, gaidot un cerot uz to Māru Zālīti, kuru esam pieraduši redzēt un lasīt. Vilties nenākas, jau pēc pāris epizodēm ieskanas bagātīgi piesātinātais autores teksts, kurā cilvēku traģiskie likteņi savijušies ar mūsdienu skaudro realitāti. Katrs nākamais aktieru dialogs ar saviem zemtekstiem klājas kā kārtaina kūka – slāni pa slānim. Gandrīz katra aktieru pateiktā frāze slēpj tik daudz līdzdomājamas informācijas, ka jāsaspringst arvien vairāk. Labi vien ir, ka šo mūsdienu traģēdiju autore «atvieglo» ar komiskiem tekstu iespraudumiem. Citādi šo skumjo patiesību būtu bezgala grūti pusotras stundas garumā noskatīties.
Māra Zālīte ir teikusi, ka «šis laiks ir tāds, ka mums ir jāatdod viss vai gandrīz viss, lai tikai mēs drīkstētu dzīvot. Mēs šo «zemes nodokli» maksājam ar saviem vecajiem cilvēkiem. Mēs viņus upurējam». Sarunā ar žurnālistiem autore uzsvērusi, ka Eiropā reti kurš noticētu, ka latviešu tautas 20. gadsimtā piedzīvotais ir patiesība. Tas viss pārāk līdzinās trakomājai, ļaunam sapnim, absurdam eksperimentam.
Komunisti joprojām pie varas
Skatoties izrādi, skumjas neizgaist arī tāpēc, ka šis cilvēku izturības pārbaudes eksperiments turpinās joprojām. Pirms desmit gadiem daudzi cerēja, ka padomju pazemojuma un netaisnības laiks būs beidzies. Taču izrādē autore atklāj, ka tas pats vecais komunists, kuram savulaik Zenta vai gadus 20 sniegusi pazemojuma pilnus seksuālus pakalpojumus, nu ir atbildīgā amatā Rīgas pašvaldībā. Beigās šis pats vecais krievu komunists ar viltu izkrāpis Zentas un Hermaņa cītīgi maksāto zemes nodokli, lai abus vecos ļaudis ieskaitītu parādniekos un izdzītu no mājas. Pēcāk šo namu līdz ar skaisto dārzu īpašumā viņš izkārto saviem bērniem.
Seriālu varoņi mums līdzās
Lugas sākuma motīvs šķiet pavisam nevainīgs – divu vecu pensionāru saruna par televīzijas seriāliem. Tikai pamazām izkristalizējas šī mūslaiku fenomena – televīzijas seriālu – loma cilvēku dzīvē. Vienai sabiedrības daļai, lielai un ļoti trūcīgai, seriālu skatīšanās ir vienīgā iespēja aizmirsties no ikdienas skumjām, trūkuma un nabadzības. Izrādē Zenta atzīstas, ka seriālu varoņi – tā ir viņas ģimene. tas ir sapnis par ģimeni, kurā dzīvo skaisti, jauki cilvēki, kuri spēj tikt galā ar likstām, neliešiem un kur viss beidzas laimīgi. Jo reālajā dzīvē jau nekas laimīgs ar šiem cilvēkiem notikt vairs nevar, viņiem atlikuši vien seriāli un gājieni uz veikalu pēc maizes, uz tirgu pēc piena un uz «točku» pēc pudelītes «krutkas».
Gulta un televizors
Režisora Jura Strengas iestudējumā piedalās tikai divi aktieri. Lai arī to dēvē par Ilzes Vazdikas jubilejas izrādi, ko apliecina arī speciāli izgatavotā programmiņa, Jāņa Paukštello tēlojums dažbrīd ir pat spēcīgāks, pārliecinošāks. Taču tieši abu aktieru kopspēle rada patiesu, skaisti komisku traģiku.
Uz skatuves ir viena metāla gulta un vecs melnbaltais televizors. Izrāde ir ļoti mobila, īsti piemērota maziem un trūcīgiem lauku klubiem. Grūti spriest, vai būtu labi nākt uz šo izrādi, ieraudzīt uz skatuves sevi un savu traģēdiju.
Skaidrs, ka tie, par kuriem ir šī izrāde, uz Dailes teātri Rīgā aizbraukt nespēj kaut vai tā paša «zemes nodokļa» dēļ. Bet galvaspilsētas publikas snobiskā daļa tēloto tiešām uztvers kā jautru komēdiju. Jo ne mazums jau dzirdēts gudru vīpsnu par surogātkultūru, kas dveš no seriāliem. Pensionāre pērk kaķu barību ar foreles piedevām tāpēc, ka citādi viņa šo gardo delikatesi nekādi nespēj iegādāties un nobaudīt. Arī to lašus un nēģus ikdienā ēdošie nespēs saprast.
«Zemes nodoklis» – skaisti skumja izrāde, kuru noteikti vērts redzēt, jo pēc tam vēl ilgi galvā un sirdī plosīsies Māras Zālītes traģiski skaudrais mūsdienu realitātes tēlojums.
