Latvijā 77 procentiem bērnu ir pazemināts joda daudzums organismā. Par to liecina UNICEF veiktā joda deficīta pētījuma rezultāti.
Latvijā 77 procentiem bērnu ir pazemināts joda daudzums organismā. Par to liecina UNICEF veiktā joda deficīta pētījuma rezultāti.
Šie skaitļi ir satraucoši, sacīts Veselības ministrijas nosūtītā informācijā laikrakstam «Bauskas Dzīve».
Ietekmē garīgo attīstību
Joda trūkums cilvēka organismā ir cēlonis smadzeņu darbības traucējumiem un vairogdziedzera saslimšanām. Ja grūtnieces uzturā ir nepietiekami daudz joda, var palielināties spontānā aborta iespējamība. Sieviete šādi riskē ar sava mazuļa garīgo attīstību, jo bērns, kas dzimis mātei ar joda nepietiekamību, zaudē daļu no saviem intelektuālajiem resursiem.
Latvijas bērni uzņem tikai 30 – 50% no nepieciešamā joda daudzuma. Joda trūkums organismā ir viens no izplatītākajiem bērnu garīgās atpalicības un smadzeņu nepietiekamības cēloņiem pasaulē. Tādi ir UNICEF 2000. gadā veiktā pētījuma dati.
Bērniem un pieaugušajiem, kuru ikdienas ēdienā joda ir par maz, pazeminās spriešanas spējas. Cilvēka smadzeņu darbībai nepieciešams vairogdziedzera ģenerētais hormons, bet, ja organismā ir joda deficīts, rodas vairogdziedzera saslimšana.
Izstrādāts noteikumu projekts
Ministru kabinetā izstrādāts noteikumu projekts, kas paredz, ka veikalos nopērkamais un maizes, majonēzes un kečupa ražošanā izmantojamais sāls tiek jodēts. Universāla sāls jodēšana nozīmē, ka galda sālim, ko var iegādāties mazumtirdzniecībā, tiek pievienots kālija jodīds vai jodāts. Deva nerada nekādus draudus jebkura vecuma cilvēku veselībai. Šādu sāli un ar to uzņemtā joda daudzumu nav iespējams pārdozēt.
Līdzīgi noteikumi darbojas arī vairākās Eiropas valstīs, Eiropas Savienības kandidātvalstīs, kurās sekmīgi novērsts joda deficīts. Dažu desmitu gadu laikā jodēta sāls daudzums pārtikas tirgū no pieciem procentiem pieaudzis līdz 70 procentiem.
Pievieno pārtikas produktiem
Vairāk nekā 100 valstis savā likumdošanā iekļāvušas prasību jodēt sāli. Vācijā jodētais sāls tiek lietots majonēzes, kečupu, kulinārijas un maizes produktu ražošanā. Polija, piemēram, ir aizliegusi importēt nejodētu sāli. Austrijā 97 procentus pārtikas produktu ražo ar jodsāli, izņemot dažus siera veidus. Zviedrijā un Norvēģijā jodē bērnu un neveselīgo pārtiku (piemēram, čipsus, burgerus, majonēzi, kečupu, piedevas ēdiena gatavošanai, garšvielas ar sāli). Vienīgā tauta, kura jodu uzņem citādi, ir japāņi – viņi ļoti daudz uzturā lieto jūras augus un zivis. Japāņu diētā joda daudzums ir 20 reižu lielāks nekā pašlaik latviešiem.
Joda deficīta novēršanai Latvijā jānotiek līdz 2005. gadam, universālā sāls jodēšana jāveic jau līdz nākamajam gadam.
