Strauskopība Latvijā ir pavisam jauna nozare. Tās rosinātāju vidū arī divi baušķenieki – Normunds Zdanovskis un Ilona Bundze-Zdanovska.
Strauskopība Latvijā ir pavisam jauna nozare. Tās rosinātāju vidū arī divi baušķenieki – Normunds Zdanovskis un Ilona Bundze-Zdanovska.
Pēc viņu iniciatīvas izveidota sabiedriskā organizācija “Latgales strauss”, N. Zdanovskis ir tās direktors. Organizējot starptautisku zinātniski praktisku semināru, kas oktobrī notika Mežotnes pilī, bija nodoms gan praktiski, gan teorētiski atklāt netradicionālās nozares dažādus aspektus.
Pēc Polijas parauga
Interesenti bija ieradušies no visiem Latvijas novadiem. Pat no tālās Latgales Krāslavas rajona, kur eksotisku putnu audzēšanai pievērsies Viesturs Gabrusāns. Kaut arī viņam jau ir pieredze neparastajā nozarē, putnkopim saistoša bija semināra plašā tematika. Runāts tika arī par valsts atbalstu netradicionālai putnkopībai.
N. Zdanovskis uzskata, ka Bauskas rajons nav piemērotākais strauskopībai, jo šeit atrodas daudz auglīgas zemes, ko veiksmīgi izmanto tradicionālai lauksaimniecībai. Taču valsts citos apvidos ir tādi apstākļi, lai arī Latvijā attīstītos strauskopība. Tam apstiprinājumu Normunds guvis Polijā, kur jau desmit gadu audzē strausus. Braukdams darba vizītēs uz Poliju, viņš iepazinies ar nozares entuziastiem, kuru darbība arī ietekmējusi izvēli. Jēkabpils rajona Atašienes pagastā izveidota Zdanovsku strausu ferma “Ozoliņi”, šeit arī gūst pirmās praktiskās atziņas. Normunds ir noskaņots cerīgi, taču bilst, ka sākotnēji nepieciešami prāvi kapitālieguldījumi.
Apvienojas starptautiskā organizācijā
Neparedzētu apstākļu dēļ Mežotnē nevarēja ierasties Austrumeiropas strausaudzētāju kluba vadītājs Slavomirs Kempa. Taču arī otra vieslektora Jaroslava Olava Horbančuka uzstāšanās bija interesanta un piepildīta ar dažādiem padomiem. Sarunas raisījās ne vien par putnkopību un kļūdām tajā, bet arī par vietas iekarošanu tirgū, kas, nozarei attīstoties, ir ļoti svarīgi.
Polijas Zinātņu akadēmijas Lopkopības un ģenētikas institūta galvenais zinātniskais līdzstrādnieks J. O. Horbančuks “Bauskas Dzīvei” sacīja: “2002. gadā Varšavā notika starptautisks strausaudzētāju kongress. Tajā piedalījās 500 cilvēku no 50 pasaules valstīm. Šie fakti apliecina, ka organizācija ir respektabla.” J. O. Horbančuks ir iepriekš minētās organizācijas viceprezidents un sniedz konsultācijas dažādās pasaules valstīs. Viņš ir sarakstījis grāmatu par strauskopību, kas tulkota vairākās valodās, sagatavojis ap 200 publikāciju.
Izmanto arī spalvas un ādu
“Bauskas Dzīve” interesējās, kādēļ strauskopība iegūst tādu popularitāti. Vieslektors nosauca vairākus iemeslus: “Strausa gaļā kā nevienā citā ir vismazāk holesterīna, un tā ir diētisks produkts. Lielā putna spalvas ir pieprasīts dekoratīvs elements, piemēram, tradicionālajiem karnevāliem, kas notiek Brazīli jā. vienā reizē izmanto pat līdz 20 tonnām spalvu tērpu rotāšanai. No strausa ādas gatavoti galantērijas izstrādājumi ir glīti un izturīgi, tie gan pieder ekskluzīvu preču grupai.”
Mežotnes pilī kafijas pauzē varēja baudīt maizītes ar jēlu strausa gaļu. Īsto vērtību droši vien precīzāk noteiktu speciālisti, bet arī ikdienišķa uztura baudītājiem tās šķita gardas.
***
Skaidrojums
– Strausu audzēšana un turēšana Latvijas apstāk ļos ir pilnīgi iespējama. Āfrikas melnais strauss ātri aklimatizējas, pieaugušiem putniem nav nepieciešamas apkurināmas telpas. Lai izaudzētu veselus putnus, tiem ir vajadzīgi pastaigu laukumi, vienai strausu ģimenei 100 kvadrātmetru lieli, garumā ne mazāk par 50 metriem. Ēdienkarte tiek veidota no mūsu apstākļos pieejamiem produktiem (auzas, kvieši, mieži, spraukumi, siens un ganību zāle).
Āfrikas melnie strausi labi iejutušies arī Latvijā.
