Ar uzvedumu “Kāzas senlatviešu sētā” Bauskas kultūras nama veco ļaužu dziesmu un deju kopa 60. gados izbraukājusi vai visu Latviju.
Ar uzvedumu “Kāzas senlatviešu sētā” Bauskas kultūras nama veco ļaužu dziesmu un deju kopa 60. gados izbraukājusi vai visu Latviju.
Zemgalieši Rucavas brunčos
Kolektīvs dibināts 1961. gadā, un jau pēc gada tas piedalījies rajona dziesmu svētkos. Deju kolektīvā bijuši astoņi pāri. Kopā ar dziedātājiem ansamblis sasniedzis ap 40 cilvēku, un izbraukumiem bijis nepieciešams lielais autobuss.
Vecās paaudzes ļaudis kopā saukusi toreizējā kultūras darbiniece Rita Kauliņa, tolaik jauna, enerģiska un ļoti pieprasīta, kā tagad teiktu, masu pasākumu režisore. Klavieru pavadījumu mēģinājumos un koncertos spēlējusi mūzikas skolotāja Valija Vasariņa. To atceras Jānis Matisons, kurš toreizējo Bauskas rajona kultūras namu sāka vadīt 1965. gadā, bet vēlāk kļuva par pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāju.
Tolaik nebija problēmu ar tautas tērpiem, stāsta Jānis Matisons. “Tiem nauda atradās vienmēr, dziedātājus un dejotājus varējām apģērbt no galvas līdz kājām. Rīgā pie Leļļu teātra darbojās tērpu darbnīca, kur varēja pasūtīt visu Latvijas novadu, padomju republiku un pat dažādu pasaules tautu tērpus. Veco ļaužu ansamblim bija gan Bārtas, gan Rucavas, gan Zemgales brunči un villaines. Kurzemnieku tērpi bija viskrāšņākie, tos visi gribēja, toreiz jau tā neskatījās atbilstību novadam.”
Ar alus muciņu uz skatuves
Uzvedums “Kāzas senlatviešu sētā” tapis 1966. gadā. Izmantojot latviešu dainas, scenāriju rakstījusi Rita Kauliņa. Kāzās viss – no līgavas lūkošanas līdz mičošanai – atbildis latviešu tradīcijām. Rita Kauliņa uzvedumā uzņēmusies līgavas lomu, vīrs Elmārs bijis līgavainis, Žanete Matisone – līgavas māsa. Raugoties fotogrāfijā, dalībnieku vidū Jānis Matisons atpazīst baušķeniekus Emīliju Šņori, Vilmu Lejnieci, Ēriku Burku, Birutu Billi, Bertu Zaķi, Natāliju Lanku.
Tautasdziesmas un dejas tālajos 60. gados bijušas kā brīvības simbols. Tāpēc baušķenieku uzvedums bijis ļoti pieprasīts, aicinājuši uz lauku un pilsētu kultūras namiem, brīvdabas estrādēm. Cilvēki pirkuši biļetes, un skatītāju nekad nav trūcis. Lielvārdē kolhoza “Lāčplēsis” priekšsēdētājs slavenais Kauliņtēvs pats kāpis uz skatuves, lai pasniegtu baušķeniekiem alus muciņu. Mārsnēnu brīvdabas estrādē Cēsu rajonā uzvedums beidzies ar ovācijām.
Veco ļaužu ansamblis 1971. gadā svinējis desmit gadu jubileju, šāda atzīme atrodama uz to gadu fotogrāfijas. Tajā dalībnieku vidū Nora Trasūne, kura tad bija kultūras nama direktore. Viņai par šo laiku nav daudz atmiņu, šķiet, ka tas bijis tik sen. Tomēr prātā palikusi tā laika cilvēku vēlēšanās būt kopā.
