Šoruden kā nekad ir vēlēšanās un arī iemesls savas izjūtas izteikt man tuvākā dzejnieka, šī rudens jubilāra Ojāra Vācieša vārdiem.
Šoruden kā nekad ir vēlēšanās un arī iemesls savas izjūtas izteikt man tuvākā dzejnieka, šī rudens jubilāra Ojāra Vācieša vārdiem. Viņa dzejā, kā jebkura ĪSTA DZEJNIEKA vārsmās, var atrast vārdus jebkurai noskaņai un dzīves gadījumam.
Kad lasu dzeju, kas tik ļoti sasaucas ne tikai ar manām domām, bet arī ar konkrēto ikdienu, rodas izjūta, ka autors runā tieši ar mani, un tas patiesi pārsteidz un aizkustina. Atmiņas par šī gada bagātīgo sēņu un ķirbju ražu var atsvaidzināt dzejnieka vārdos:
“Arī kad lietainas debesis būs,
Ķirbis spīdēs kā mēness.
Tukša pilsēta sastaps jūs –
Visa Rīga būs sēnēs.
Dzeltena lapa vējos plauks,
Sauks tevi līdzi sekot.
Šodien ne ienaidnieks, šodien draugs
Mani var sūtīt bekot.
