Izlasot rakstu “Suņa zobos gandrīz zaudē roku”, kas “Bauskas Dzīvē” publicēts 5. novembrī, 8. lappusē, interneta portālā “Tvnet” savas atsauksmes izteikuši 113 lasītāji.
Izlasot rakstu “Suņa zobos gandrīz zaudē roku”, kas “Bauskas Dzīvē” publicēts 5. novembrī, 8. lappusē, interneta portālā “Tvnet” savas atsauksmes izteikuši 113 lasītāji.
Augustā Kaukāza sargsuns Iecavas centrā uzbruka piecus gadus vecam zēnam. Bērns pēc ievainojumiem ir kļuvis par invalīdu. Krimināllieta pret suņa saimnieci ir izbeigta, suns nav ticis iemidzināts.
Publicējam dažus lasītāju viedokļus par notikumu.
– Man ir suns, viņš ir piesiets ķēdē, priekšā ir divus metrus augsts, stabils dēļu žogs. Bērni, pārsvarā pusaudži, reizēm arī pieaugušie bāž pa sētas spraugām sunim purnā degošus sērkociņus, cigarešu galus, asas lietas, tricina sētu, tracina suni. Dzīvnieku turēšanas noteikumus ievēroju, bet vai to dara cilvēki? Šajā gadījumā esmu vairāk saimnieces pusē, jo suns tomēr bija piesiets.
– Bērni ir ļauni, viņiem jāmāca, ka dzīvniekam arī sāp. Mans suns tiek turēts sētā, taču nav garantiju, ka reiz neizskries uz ielas un neiekodīs pāridarītājam un kaitinātājam.
– Suņus turēt pilsētās ir jāaizliedz. Sarga funkcijas tas var veikt tikai lauku mājā, un tāpat būs gadījumi, kad tiek sakosti bērni. Ja kādam ļoti rūp savas mantības sargāšana, lai pieslēdz signalizāciju. Interesanta šķiet suņa saimniece. Viņa izsaka nožēlu un jūt līdzi cietušajam, bet bobi nelikvidē. Vai jāgaida, kad vēl kādu bērnu sagrauzīs?
– Līdz šim bija dzirdēts, ka pēc šādiem gadījumiem suns vienmēr tiek likvidēts. Varu saprast, ka saimniece nav vainojama, bet suns ir vainīgs un tam ir jādara gals.
– Dzīvoju liela nama augšējā stāvā. Trešajā stāvā dzīvo sieviete, kura audzina divus tā sauktos “cūku suņus”. Abus reizē bez uzpurņiem ved pastaigā, palaiž vaļā pagalmā padauzīties. Reizēm, nākdama mājās kopā ar bērnu, esmu aizrādījusi, ka uzpurnim ir jābūt nevis saimniecei rokā, bet sunim uz mutes. Uz to sieviete ir atbildējusi – vai viņas suņi man ir ko izdarījuši, kāpēc piesienoties? Tātad ir jāgaida, kad suns uzbruks man vai bērnam, un tad drīkstēšu ko sacīt?
– Patiesībā visi ir nelaimīgi – bērnam trauma uz mūžu, suņa saimniecei arī. Kāpēc tas norāvās no saites, to mēs neuzzināsim. Vai bērns kļūs veselāks, ja suni iemidzinās?
– Gribētos zināt, vai tas piecus gadus vecais bērns bija savā pagalmā un kur tobrīd bija viņa mamma? Varbūt tā ir vecāku nevērība?
– Kā veterinārārste var pateikt, ka nav iemesla suņa iemidzināšanai pēc šāda gadījuma? Vai ar šo nelaimi nepietiek? Suns ir tikai dzīvnieks. Ja vienreiz ir uzbrucis un sajutis asins garšu, tas var atkārtoties. Nav jāmeklē motivācija, pietiek ar sekām.
– Kopā ar bērnu bijām mežā. Braucām ar velosipēdu, uzklupa divi suņi, kas palaisti izskraidīties bez uzpurņa un saites. Bērns šausmīgi pārbijās, bet kas par to suņiem?
– Suns bez saites un uzpurņa ir tas pats, kas pielādēta pistole dzērāja rokās!
– Kā mani tracina suņu, lielo “teļu”, īpašnieku sacītais: nebaidieties, mans suns nekodīs! Kurš par to var būt drošs?
– Protams, ir jāaudzina bērni, bet cilvēks tomēr ir svarīgāks par dzīvnieku. Šis zēns ir sakropļots fiziski un garīgi. Arī man reiz ir iekodis suns. No pieredzes zinu – ja suns cilvēkam uzbrūk vienu reizi, nākamā nebūs ilgi jāgaida. Varbūt atriezīs zobus pret pašu saimnieci.
– Ir žēl bērna, bet aizstāvēšu arī suni. Neuzskatu, ka viņu tādēļ vajadzētu iemidzināt. Tādā gadījumā “iemidzināt” vajadzētu lielu daļu ļaunu cilvēku.
– Ja es regulāri pastaigātos pa Rīgas ielām ar iedarbinātu motorzāģi, ik pa brīdim kakājot uz ietves un jebkurā parkā, mani ātri paņemtu ciet policija. Bet suņiem un citus cilvēkus necienošiem to saimniekiem policisti pat netuvojas.
– Dzīvoju privātmājā, un man ir suns. Bērni iet garām un kaitina viņu, tad tam spalva gaisā no niknuma. Saviem bērniem esmu mācījusi nekad nekaitināt svešu suni. Dzīvniekiem, tāpat kā cilvēkiem, ir labs un slikts garastāvoklis, reizēm prāts aptumšojas.
– Ja mans suns būtu kādu bērnu tik briesmīgi sakodis, kā tas notika Iecavā, es pats lūgtu dzīvnieku iemidzināt. Nespētu pat paskatīties uz savu suni, kurš saplosījis bērnu. Novēlu mazajam iecavniekam spēku un izturību, veseļoties un mēģināt pārvarēt briesmīgo pārdzīvojumu.
