“Bauskas Dzīves” lasītājai Meldrai, skatoties uz tīnīšu bariem vēlās vakara stundās, rodas jautājums: “Vai viņi spēj un kā spēj sevi pasargāt no neprognozējamiem un bravurīgiem vienaudžiem, kā arī no vecākiem stiprā dzimuma pārstāvjiem?”.
“Bauskas Dzīves” lasītājai Meldrai, skatoties uz tīnīšu bariem vēlās vakara stundās, rodas viens un tas pats jautājums: “Vai viņi spēj un kā spēj sevi pasargāt no neprognozējamiem un bravurīgiem vienaudžiem, kā arī no vecākiem stiprā dzimuma pārstāvjiem?”
Viņai gribas ticēt, ka nekas slikts jau ar viņiem nenotiek. Taču, kur alkohols, tur arī sekss – gluži kā cimdu pāris.
Ja sekss nenotiek piespiedu kārtā, viss ir it kā kārtībā. Taču, kā noturēties pretī pēkšņas un nepārvaramas miesaskāres pārņemtam puisim? Turklāt, ja abi atrodas slēgtā telpā nebūt ne pirmajā stāvā un viņš ir vecāks un spēcīgāks?
Meldrai šermuļi pārskrien pār kauliem, iedomājoties aprakstītās situācijas loģisko iznākumu – sekss piespiedu kārtā. Daudz retāk var gadīties neloģisks iznākums, kurš beidzas laimīgi. Laimīgi tādā nozīmē, ka meitenei izdodas izkļūt necietušai.
Stipri dzērieni, uzkodas
Arī viņai reiz bijis sešpadsmit un arī viņa nokļuvusi dzīvoklī pie tusiņā satikta mazpazīstama vīrieša, kā tas mēdz gadīties. Draudzene kaut kur aizdevusies ar šī vīrieša draugu, un Meldrai bijis jāpaliek. Draudzene solījusies ātri būt atpakaļ. Stulbi, lēti joki, ar šodienas prātu uz notikušo atskatoties.
Stipri dzērieni, uzkodas – tā varējis raksturot dzīvoklī valdošo gaisotni. Tā tas turpinājies kādu brīdi. Līdz vīrietis devis mājienu, ka pienācis laiks nodarboties ar seksu. Par to Meldra nebija pat iedomājusies. Viņa mēģinājusi jokot, taču šāds notikuma pavērsiens vīrieti saniknojis. Viņš uzbrēcis: “Ko tu iedomājies, ka esi te tāpat vien?” Viņa tiešām savā naivumā tā arī bija sapratusi, ka ir pie viņa tikai tālab, lai būtu jautri un sagaidītu atgriežamies draudzeni.
Neejiet līdzi svešiem zēniem!
Vīrietis nogrūdis Meldru gultā. Viņa sastingusi bailēs. Nebijis nekādas iespējas mesties ārā pa logu, jo dzīvoklis atradies piektajā stāvā.
Te pēkšņi viņa pacēlusi galvu augšup un ieraudzījusi skaistus sarkankoka griestus. “Cik glīti griesti!” viņa iesaukusies. Vīrieša seja atmaigusi, viņš ar gandarījumu pavēstījis, ka tas ir paša roku darbs. Meldra intuitīvi nojautusi, ka aizskārusi jūtīgu viņa dvēseles stīgu un atviegloti sākusi izprašņāt viņu par griestu tapšanu. Meldra ar tēlotu interesi klausījusies viņa monologā, līdz ieradusies draudzene un viņas devušās projām.
Stāsta morāle? Šādas situācijas gadās bieži, taču ne ar tik laimīgām beigām. Tāpēc, lūdzu, lūdzu, neejiet līdzi svešiem zēniem uz svešiem dzīvokļiem! Kaut gan arī pazīstamie var būt neprognozējami, tā Meldra.
