Kas ar mums notiks, kur mēs paliksim, vai tiešām būsim uz ielas? Šādus jautājumus Bauskas bērnunama patversmes “Annele” audzēkņi pagājušajā nedēļā uzdeva direktorei Lilitai Grāvītei.
Kas ar mums notiks, kur mēs paliksim, vai tiešām būsim uz ielas?
Šādus jautājumus Bauskas bērnunama patversmes “Annele” audzēkņi pagājušajā nedēļā uzdeva direktorei Lilitai Grāvītei.
Paziņojums rada nemieru
Satraukumu radījis Ainārs Baštiks, īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās. Viņš 9. novembrī atklājis, ka Jūrmalas bērnunama “Sprīdītis” deviņus gadus vecs audzēknis pārdzēries un ievietots rehabilitācijas centrā “Vaivari”, lai veiktu organisma atindēšanu. Arī pārējie bērnunama audzēkņi 8. novembrī bija lietojuši alkoholu, pārliecinājies ministrs. Tāpēc Ainārs Baštiks un Saeimas deputāts Ainars Šlesers ierosinājuši valdībai slēgt bērnunamus.
Šī ziņa nedod mieru bērniem, kam “Annele” Bauskā kļuvusi par vienīgajām mājām. 10. novembrī Lilita Grāvīte citu pēc cita uzklausīja 11 audzēkņu un uz mājām devās tikai īsi pirms pusnakts. Lilita Grāvīte stāsta: “Sacīju viņiem, ka turpināšu iepirkt produktus. Virtuve, audzinātāji un “Annele” kopumā strādās kā iepriekš. Mierināju bērnus, sakot, ka ceru uz saprātīgu jautājuma atrisinājumu. To no Latvijas valdības gribētos sagaidīt.”
Bēdīga pieredze
“Bauskas Dzīve” ir saņēmusi Jūrmalas Domes paziņojumu presei par bērnunamā “Sprīdītis” notikušo. Preses sekretāre Veronika Ramāne teic: “Jūrmalas pašvaldība izmeklēs situāciju bērnunamā “Sprīdītis” un darbinieku atbildību saistībā ar piektdienas vakarā notikušo, kā arī izvērtēs situāciju bērnunamā kopumā.” Tomēr Jūrmalas Dome pauž viedokli, ka ar populistiskiem paņēmieniem, draudiem – “slēgt, aizliegt” – to nevar atrisināt.
Latvijā nav rehabilitācijas iestādes, kur atveseļot bērnus, kuri jau pirms pusaudžu vecuma nonākuši alkohola vai narkotiku atkarībā. Viņi ir slimi, bet bērnunamā dzīvo kopā ar vairākiem desmitiem citu bērnu. Katram ir sava bēdīgā dzīves pieredze, uzsver Veronika Ramāne. Ikdienas audzināšanas procesā iespējami visnegaidītākie pavērsieni, tas redzams katrā ģimenē, ne tikai bērnunamā.
Trūkst mīlestības
Intervijā Latvijas Radio 11. novembra rītā īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Ainārs Baštiks pauda pārliecību, ka katram sociālās aprūpes iestādē dzīvojošam bērnam varētu atrast audžuģimeni. Bauskas rajonā, piemēram, nav nevienas audžuģimenes, bet valstī kopumā ir kādas desmit, saka Ina Krūmiņa, rajona Padomes galvenā speciāliste sociālajos jautājumos.
A. Baštiks uzskata, ka, iebilstot pret iestāžu likvidēšanu un audzēkņu ievietošanu ģimenēs, bērnunamu direktori domā par savu labumu. Viņi baidās zaudēt darbavietas un tāpēc ir ieinteresēti, lai situācija nemainās. Esot grūti kontrolēt, cik bieži mazgā audzēkņu palagus, vai ēdiens ir pietiekami labs un veselīgs, vai apģērbs piemērots, spriež A. Baštiks. Bērnunamu pastāvēšanas sistēma ir novecojusi, demokrātiskai sabiedrībai nepieņemama, tāpēc reformējama. Galvenā nelaime ir tā, ka bērnunamu audzēkņiem trūkst vecāku mīlestības. “Šie bērni ir bezpersoniski bara cilvēki, kuri pakļaujas sistēmai, kas ir stiprāka,” teica Baštiks.
Emocionāla vardarbība
Vēstuli ministru prezidentam 10. novembrī sagatavojusi Latvijas Bērnu sociālās aprūpes iestāžu (LBSAIVA) vadītāju asociācijas valde. Paziņojumā, ko parakstījis valdes priekšsēdētājs Guntis Lučins, pausts: “Valde uzskata, ka amatpersonu paziņojums satur emocionālas vardarbības pazīmes pret bērnu sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošiem audzēkņiem un personālu.” Asociācija vairākkārt ir iepazīstinājusi ministra A. Baštika sekretariātu ar bērnu sociālās aprūpes iestāžu problēmām un piedāvājusi savus risinājumus. Taču nav izrādīta interese.
Atbalsta saprātīgu izeju
Valdība neplāno voluntāri pieņemt kādus lēmumus par bērnunamu likvidēšanu. Tā vietā paredzēts veicināt bez vecāku gādības palikušo bērnu nonākšanu ģimenēs. Tā 11. novembrī intervijā “Radio SWH” atzina ministru prezidents Einars Repše.
Bērnunami pastāvēs, kamēr būs kaut viens bez vecāku gādības palicis bērns. Par to, kā veicināt bez vecāku gādības palikušo nonākšanu audžuģimenēs vai adopciju, jālemj speciālistiem, uzskata E. Repše. Viņš apliecina, ka valdība ir gatava atbalstīt ikvienu saprātīgu risinājumu.
Tostarp Labklājības ministrija jau paziņojusi par bērnu aprūpes centra “Inčukalns” slēgšanu, jo tur esot pārāk maz bērnu. Direktors un darbinieki ir neizpratnē. Žurnāls “Ieva”, par to rakstot, vaicā: “Interesanti, starp citu, kas pēc gadiem trim četriem saimniekos greznajā medību namiņā gleznainajā Gaujas krastā?”
***
Uzziņai
– Latvijā ir 40 bērnu sociālās aprūpes iestādes. Tajās dzīvo vairāk nekā 3500 bez vecāku gādības palikušu bērnu, strādā ap 3000 darbinieku.
– Bērnunamu audzēkņi ir no divu līdz 18 gadu vecumam. Viņi ir bāreņi, bez vecāku gādības palikušie.
– Bērnunami nodrošina audzināšanas un pedagoģisko darbu, izglītību un bērnu sociālo un medicīnisko rehabilitāciju, apgādā ar apģērbu, sadzīvei nepieciešamo aprīkojumu, organizē ēdināšanu un pilda citus uzdevumus. Vides apstākļi tiek pietuvināti dzīvei mājās, lai bērni varētu individuāli attīstīties.
– Bērnunamos Latvijā aizvien vairāk tiek ievietoti jaunieši no 16 līdz 18 gadiem.
– Veidojas īpašas riska grupas, kurās ir jaunieši ar zemu pašcieņu, antisociālu uzvedību, krimināla rakstura pieredzi, kuri nav pieraduši pie sabiedrībā pieņemtām vērtībām, arī toksikomāni, narkomāni, alkoholiķi. Izrakstot šos jauniešus no institūcijas bez dzīvojamās platības ierādīšanas, veidojas jauna riska grupa.
Fakti no LBSAIVA
