Dzirdot tiesas sprieduma formulējumu “sodīt nosacīti”, daudziem varētu šķist, ka vainīgais nav sodīts nemaz.
Dzirdot tiesas sprieduma formulējumu “sodīt nosacīti”, daudziem varētu šķist, ka vainīgais nav sodīts nemaz. Tā liek domāt arī redakcijā saņemtās vēstules un tālruņa zvani.
Viņam nav jāatrodas cietumā, nav jāmaksā soda nauda vai jāstrādā piespiedu darbs. Patiesībā nosacītais sods ir pat grūtāk izciešams nekā varbūt brīvības atņemšana vai naudas sods. Nosacīti sodītajam visu piespriesto laiku, kuru likums noteic no pusgada līdz trim gadiem, jādzīvo visai satraukti – viņš nedrīkst pārkāpt likumu.
Sabiedriskās politikas centra “Providus” stipendiāts Andrejs Judins izstrādājis plašu pētījumu “Nosacīta notiesāšana kā cietumsoda alternatīva”. Ar šo pētījumu var iepazīties interneta portālā .
Uzticēšanās likumpārkāpējam
“Nosacīta notiesāšana pašlaik nav universāls līdzeklis noziedzības apkarošanai, jo notiesātais, cietušais un sabiedrība to bieži vien neuztver kā sodu, bet gan kā atbrīvošanu no tā,” secina A. Judins. Viņš norāda, ka nosacīti notiesātie bieži veic jaunus noziedzīgus nodarījumus pārbaudes laikā, arī pēc termiņa beigām. Valstī ir daudz trūkumu nosacīti notiesāto kontrolē un uzraudzībā.
“Nosacīta notiesāšana būtībā ir vismaigākais kriminālsods, jo ar to tiesa aizstāj citu, bargāku sodu – brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu, bet par to no pārkāpēja prasa ievērot sabiedriskās normas un neizdarīt jaunus pārkāpumus. Nosacīta notiesāšana ir uzticēšanās likumpārkāpējam, cerība, ka persona arī bez reālas soda izpildes pārdomās pastrādāto un nākotnē neveiks jaunus noziedzīgus nodarījumus,” raksta A. Judins.
Pēc pētījumā sniegtās informācijas, no 1993. līdz 2003. gadam 118 tūkstoš 951 persona valstī tikusi sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem. Reāla brīvības atņemšana minētajā laikā piespriesta 31 tūkstotim 196 personām. Ik gadu vairāk nekā 50 procentu notiesāto Latvijā izcieš sodu nosacīti.
Priecājas par tiesas spriedumu
Bauskas rajona Tiesas priekšsēdētāja Iveta Andžāne apstiprināja, ka arī Bauskas Tiesa apmēram pusei notiesāto personu piemēro nosacīto sodu. Bieži redzams, ka persona par šo sodu priecājas, nereti tiesājamie paši lūdz labāk piemērot nosacīto sodu, nevis piespiedu darbu vai naudas sodu.
Cilvēki dažbrīd pārvērtē sevi, jo nosacītā soda izciešana ir grūta un atbildīga. Ja nosacīti notiesātais gada laikā atkārtoti izdara kādu administratīvo pārkāpumu un par to viņam sastāda protokolus, tad sodu var mainīt, pagarinot pārbaudes laiku uz vienu gadu vai arī piemērojot brīvības atņemšanu. Administratīvā pārkāpuma protokolu var sastādīt par sīko huligānismu, alkohola lietošanu vai atrašanos sabiedriskās vietās tādā alkohola reibumā, kas aizskar cilvēka cieņu. Nevajag pastrādāt neko īpašu, lai tiesātais atkal nonāktu saskarē ar likumu un beigās saņemtu bargāku sodu nekā pirmajā reizē.
Tomēr tiesa praktizē nosacīto sodu piemērošanu, īpaši pirmo reizi tiesājamām personām. I. Andžāne uzsver, ka tiesājamiem tiek rūpīgi izskaidrots, cik nopietna atbildība un vienlaikus liela tiesas uzticēšanās viņiem tiek parādīta, piemērojot nosacīto sodu.
2001. gadā Bauskas rajonā sodītas 375 personas, no tām nosacīti – 183; 2002. gadā – 339 personas, nosacīti – 182.
