Skaistās Dūmiņa kundzes portrets 20. gadsimta trīsdesmitajos gados rotāja fotosalona logu Bauskā, Pasta ielā.
Skaistās Dūmiņa kundzes portrets 20. gadsimta trīsdesmitajos gados rotāja fotosalona logu Bauskā, Pasta ielā.
Krimas un Sibīrijas periods
Otrā pasaules kara laikā lielformāta fotogrāfiju kāds bija atradis neskartu un vēlāk nodevis īpašniekiem. Tagad portreta oriģināls atrodas baušķenieka Andra Dūmiņa ģimenes mājas viesistabā.
Erna Dūmiņa – izskatīga, labi izglītota un cēla dāma – ir Andra vecmāmiņa. Lepšu māju īpašnieku Nikolaja un Ženijas meitu jaunībā ir dievinājuši gan Bauskas puiši, gan Jaltas jaunekļi.
Pirmā pasaules kara laikā valsts ierēdņa Nikolaja Lepšas ģimene no Bauskas tika evakuēta uz Krimu. Tur Ženija beidza Jaltas sieviešu ģimnāziju. Pēc atgriešanās Latvijā 1920. gadā viņa sāka strādāt par Valsts bankas Bauskas nodaļas kasieri, apprecējās ar aizsargu Pauli Dūmiņu. Ernas brālis Tālivaldis bija viens no pirmajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem. Ar to pietika, lai Dūmiņi kā “dzimtenes nodevēji” 1941. gada 14. jūnijā tiktu izsūtīti.
Izklaidē un mierina
Uz Sibīriju smalkās kurpītēs Erna devusies kopā ar dēlu un meitu Inesi – Andra mammu. Vispirms Latvijā atgriezās bērni, bet 1949. gadā arī Erna. Gan Lepšu mājās pie Mūsas un Mēmeles satekas, gan īpašumā Rīgas ielā jau bija iemitinājušies sveši, naidīgi ļaudis.
Andra bērnība pagāja Plūdoņa ielas vienistabas dzīvoklītī. Viņš atceras: “Vecmāmiņa Erna kā magnēts pievilka cilvēkus. Mājās vienmēr bija ciemiņi. Erna rīkoja dāmu kāršu spēles partijas ar obligāto glāzi vīna un cigaretēm. Kaimiņienes viņai uzticēja mīlas noslēpumus un lūdza padomu.
Erna man allaž atgādināja, ka viena no dzīves svarīgākajām prasmēm ir spēja klausīties, nevis runāt. To viņa pārvaldīja pilnībā. It visam, ko vecmāmiņa darīja, piemita elegance un grācija. Viņa nekad nepieminēja pāridarījumus un neturēja ļaunu prātu. Tā ir garā stipru cilvēku privilēģija.”
Pētījumus turpinās arhīvā
Andra Dūmiņa dzīvesbiedrei Silvai ir palikusi atmiņā pirmā tikšanās ar Ernu: “Viņa ļoti atšķīrās no sievietēm, ko pazinu. Ārkārtīgi inteliģenta, ar izsmalcinātām manierēm, kurās nebija ne vēsts no samākslotības. Arī tagad viņa varētu būt īsta modernā laikmeta sieviete.”
Dūmiņu ģimenei pieder unikāls fotogrāfiju un dzimtas dokumentu arhīvs, kurā ir izcilas kvalitātes attēli no 19. gadsimta otrās puses, vēstules un notikumu apraksti. Ciltskoks jau ir izpētīts līdz 17. gadsimtam, taču daudzus faktus nepieciešams precizēt. Andris ir nolēmis turpināt pētījumus Valsts vēstures arhīvā un vēlāk dzimtas hroniku digitalizēt.
