Sakustējies ledus novadu veidošanā – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai ir izdevies vienoties ar pašvaldību pārstāvjiem par novadu veidošanas sarunu tālāko gaitu.
Sakustējies ledus novadu veidošanā – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) ir izdevies vienoties ar pašvaldību pārstāvjiem par novadu veidošanas sarunu tālāko gaitu.
Līdz ar sarunu kārtības apstiprināšanu valdībā sāksies lielākais un svarīgākais novadu veidošanas posms – diskusija ar pašvaldībām par patlaban izvēlētā 102 novadu modeļa pilnveidošanu, ņemot vērā gan valdības, gan arī katras pašvaldības intereses. Esmu pārliecināts, ka pēc sarunu pabeigšanas pāris mēnešos mēs varēsim sākt sagatavošanās darbus novadu pašvaldību vēlēšanām 2005. gada pavasarī.
Palielināta pašvaldību atbildība
Jau ne vienu reizi vien esmu uzsvēris, ka galvenais novadu veidošanas mērķis ir panākt vienlīdzīgi straujus attīstības tempus visā Latvijā. Protams, attīstību neizdosies veicināt, tikai mehāniski izveidojot jaunu pašvaldību modeli. Tomēr, manuprāt, tieši novadu izveide, koncentrējot vienās rokās vairāku nelielu pašvaldību finanšu līdzekļus, ļaus sakārtot reģionus, arī valsts attālākos nostūrus.
Svarīgi ir arī tas, ka ar likumu tiks palielināta pašvaldību atbildība. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem ievērojami paplašināsies iespējas prasīt no saviem deputātiem reālus paveiktus darbus. Deputāti vairs nevarēs atrunāties ar naudas trūkumu, jo finanšu apjoms būs krietni pieaudzis. atliks tos pareizi un efektīvi apsaimniekot.
Tagad jāstrādā tā, lai, taupīgi saimniekojot, vienmērīgi attīstītu valsti, mazinot ievērojamās atšķirības starp reģioniem. Varu ar pārliecību teikt – novadu veidošana palīdzēs taupīt naudu. Valdība nevar un nedrīkst bezgalīgi ieguldīt pašvaldībās naudu, ja skaidri redzams, ka problēma nav tikai finansējuma apjomā, bet arī izlietojumā.
Pagasti neaizies nebūtībā
Novadu veidošana nav ministra un valdības ambīcija vai pašmērķis. Šī jautājuma virzīšana Latvijā notiek, plaši diskutējot, nevis administratīvā kārtā, kā tas bijis citās valstīs. Taču jāapzinās, ka nekad visu pagastu pašvaldības nevienosies kopīgā viedoklī par novadu veidošanu. Vienmēr kāds būs vairāk, bet cits mazāk apmierināts ar galīgo lēmumu. Rosinot pagastus apvienoties lielākās grupās, valdība pati sevi faktiski nostāda līdzvērtīgākā pozīcijā ar pašvaldībām – prāvākam novadam būs lielāka ietekme sarunās ar valdību nekā katrai šo novadu veidojošai pašvaldībai atsevišķi.
Nav taisnība, ka novadu izveide nozīmē pašreizējo pagastu aiziešanu nebūtībā. Tieši pretēji – arī turpmāk Latvijā saglabāsies visi esošie pagasti to pašreizējās robežās un ar līdzšinējiem nosaukumiem. Iedzīvotāji formalitātes tāpat kā līdz šim varēs kārtot savā pagastmājā, un tādēļ viņiem nebūs jābrauc uz novada centru.
Svarīgi, ka pagastu apvienību – novadu – pārvaldīs viena administrācija, kurā būs pārstāvēti visi novadā ietilpstošie pagasti proporcionāli pagasta iedzīvotāju skaitam. Novada administrācija lems par kopējo finanšu racionālu apsaimniekošanu. Tā kā novada administrācijā būs pārstāvēti visi pagasti, to pilnvarotām personām būs iespēja aizstāvēt tieši sava pagasta vajadzības. Tas gan būs atkarīgs no katra deputāta vēlmes strādāt savu vēlētāju labā.
Eiropas Savienības līdzekļi
Neaizmirsīsim arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, kuri būs pieejami jau visdrīzākajā laikā. Daudz naudas ir paredzēts lauku iedzīvotāju labklājības celšanai. Taču šiem līdzekļiem tiek prasīts līdzmaksājums 25% apjomā. Un te atkal mazajām pašvaldībām bieži rodas grūtības, jo arī 25% līdzfinansējums vidēji lielam projektam tām nav pa kabatai. Taču, piemēram, piecu pašvaldību kopējais budžets ļaus atvēlēt šādus līdzekļus, lai to Eiropas naudu dabūtu. Tātad tie, kas jums saka – “dzīvojam kā līdz šim”, riskē jūs atstāt bez grūdiena ekonomiskai augšupejai.
Novadu pašvaldību modelis garantē ieguvumus arī uzņēmējiem pagastos. Pēc novadu izveides būs lielāka rīcības iespēja finanšu novirzīšanā veicamiem darbiem, kas nodrošinās ar darbu arī vietējos uzņēmumus. Tie savukārt dos darbu cilvēkiem. Ir skaidrs, ka pagasta centrālā laukuma labiekārtošanu uzņemsies veikt vietējā, nevis kāda Rīgas firma.
Paredz ne mazāk kā 4500 iedzīvotāju
Līdz šim brīvprātīgi apvienojušās 54 vietējās pašvaldības, izveidojot 22 apvienotās pašvaldības, tai skaitā 18 novadus. Tātad tālredzīgāki, prātīgāki pašvaldību vadītāji saprot novada lietderību un efektivitāti. Mēs paredzam, ka jaunajos novados iedzīvotāju skaits nebūs mazāks par 4500 cilvēkiem. Kā paši mazākie iecerēti Ugāles, Carnikavas, Ķeguma, Lubānas, Mazsalacas, Rojas un Viesītes novadi, kuros iedzīvotāju skaits nesasniedz 5000. Savukārt Talsu, Ogres un Bauskas novados iedzīvotāju skaits varētu pārsniegt 30 tūkstoš, bet Cēsu novadā – vairāk nekā 40 tūk stoš.
Esmu gandarīts, ka pašvaldību vadītāji apliecinājuši gatavību konstruktīvam dialogam, lai kopīgiem spēkiem mēs novadu veidošanas vezumu aizvilktu līdz galam! Gods kalpot Latvijai!
