Īstas ziemas šogad nebūšot – apgalvo zintnieki. Tūdaļ arī seko tradicionālā piebilde, ka dabas līdzsvara zaudēšana saistīta tikai un vienīgi ar cilvēku nesaprātīgu rīcību.
Īstas ziemas šogad nebūšot – apgalvo zintnieki. Tūdaļ arī seko tradicionālā piebilde, ka dabas līdzsvara zaudēšana saistīta tikai un vienīgi ar cilvēku nesaprātīgu rīcību.
Tam var piekrist daļēji, jo visi procesi uz Zemes notiek atbilstoši fizikas nemainīgiem likumiem. Saules enerģijas daudzums, ko Zeme var absorbēt, ir konstants, tomēr gaisa temperatūras, nokrišņu un citu dabas norišu sadalījums pasaules reģionos kļūst aizvien nevienmērīgāks. Iespējams, ka šādi izpaužas civilizācijas industriālās darbības efekts.
Anomālijas ir eksistējušas vienmēr, un ziņas par tām ir atrodamas vissenākajos rakstu avotos, arī Bībelē. Jautājums var rasties vienīgi par anomāliju aprakstu precizitāti. Senos avotos tie ir tēlaini, tāpēc grūti atšķirt, kur beidzas fakti un sākas brīvas interpretācijas.
Tāpat kā visām dabas norisēm, arī gadalaiku gaisa temperatūras svārstībām piemīt cikliskums. Pēdējās ļoti siltās ziemas Latvijā bija vērojamas pirms gadiem 15, un daudziem tas jau ir piemirsies.
Turklāt nereti siltai ziemai sekoja negaidīti agrs pavasaris, kā, piemēram, notika pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās.
Dzīvām radībām un augiem pašreizējais siltums nekaitē. Labvēlīgi tas iespaido zivis, norāda vides zinātņu maģistrs Valērijs Gabrāns. Bauskas makšķernieki jau priecājas par bagātīgiem vimbu lomiem. Vietējās zivis varot nopirkt arī tirgū. Rosīgi esot kļuvuši arī nēģi.
Liela daļa Latvijā mītošu ziemeļu gulbju šoziem pat negrasās doties projām, jo neaizsalušās ūdenstilpēs barības ir papilnam. Ja piepeši iestāsies sals, gulbji, visticamāk, šeit arī paliks. Pirms cilvēks uzņemas gādību par šiem putniem, vispirms nopietni jāpadomā, vai pietiks pacietības to darīt līdz pavasarim. Pretējā gadījumā procesam jāļauj attīstīties pēc dabas likumiem, ko ietekmēt mēs gluži vienkārši nespējam.
