Sabiedrisko attiecību jeb PR speciālists ir viena no modīgākajām profesijām.
Sabiedrisko attiecību jeb PR (Public relation) speciālists ir viena no modīgākajām profesijām. Tikai lāgā nevar saprast, ar ko viņi īsti nodarbojas. Skaidrs, ka lielās kompānijās šie speciālisti nenogurstoši veido firmas tēlu un cenšas iegalvot, ka uzņēmums darbojas tikai un vienīgi sabiedrības interesēs, nevis lai gūtu peļņu.
Tomēr nav īsti skaidrs, ko sabiedrisko attiecību speciālisti dara mūsu rajona iestādēs, kurās darbinieku skaits nepārsniedz 20?
Pietiek ielūkoties PR teorijās, lai konstatētu, kas ietilpst viņu pienākumos. Pazīstamais sociologs Sems Bleks šo darbības nozari definē kā “savstarpējas sapratnes mākslu un zinātni attiecībās ar sabiedrību, kas balstīta patiesīgumā, harmonijas sasniegšanā un pilnīgā informētībā”. Vienlaikus viņš uzsver, ka pats svarīgākais princips ir informācijas atvērtība.
Cik atvērtas sabiedrībai ir kļuvušas iestādes, kurās pieņemti darbā sabiedrisko attiecību speciālisti? Ir bijušas situācijas, kad gribētos apgalvot pretējo – informācija ir kļuvusi vēl nepieejamāka darbinieku nekompetences dēļ. Ir piedzīvoti arī kuriozi, kad PR speciālists par galveno pienākumu uzskata kolēģu apsveikšanu jubilejās un dāvanu iegādi.
Ārzemēs studējoša baušķeniece pirms nedēļas savas mammas draudzenēm atsūtīja elektroniskā pasta vēstules. Zinātniskā darba izstrādei viņai bija steidzami vajadzīga informācija par kādu Bauskas rajonā pazīstamu iestādi. Jauniete atklāja, ka interneta mājaslapā ir publicēts tikai romantisks vēstījums – ne iestādes dibināšanas gads, ne realizētie projekti un finansējums tekstā nav minēti.
Sievietes sāka enerģiski rīkoties un… apstājās pusceļā, jo izdibināt precīzus faktus izrādījās gandrīz neiespējami. Vēl varētu samierināties, ja tā būtu privāta ražotne, kurā tiek stingri glabāti komercnoslēpumi. Taču runa bija par valsts iestādi!
Brīžiem šķiet, ka vairākums rajonā strādājošo sabiedrisko attiecību speciālistu gluži vienkārši nav informēti par veicamo pienākumu loku, turklāt acīmredzami viņiem trūkst arī elementāru teorētisku zināšanu. Tāpēc nav jābrīnās, ka tiek ignorētas sabiedrības tiesības saņemt objektīvu, patiesu un izsmeļošu informāciju. Mūsu rajona vairāku iestāžu mājaslapās to meklēt ir veltīgi, jo tur redzamas vienīgi skaistas bildes un vismaz gadu vecu notikumu hronikas.
