Klāt Advente, kluss gaidī šanas un pārdomu laiks. Ko mēs no dzīves gaidām, ko tā mums ir devusi un dos? Ko esam saņēmuši un ko devuši citiem?
Klāt Advente, kluss gaidī šanas un pārdomu laiks. Ko mēs no dzīves gaidām, ko tā mums ir devusi un dos? Ko esam saņēmuši un ko devuši citiem?
Zenta Mauriņa ir teikusi: “Katrs prieks ir atļauts, kas smalcina un bagātina mūsu dvēseli, nevienam nedarot pāri. Ko sirds lūdz un kam prāts nepretojas, tas ir jāņem stiprām, drošām un bezbailīgām rokām un, ko nevar ņemt, no tā cieņā un spēkā jāatteicas.
Priekā jāprot dalīties. Prieks ir izstarot un izdalīt. Izdalīt to, kas mums jau pieder, vienalga, vai tā būtu maize vai māja, domas vai sapnis, un zināt, ka ir kāds, kas to saņem. Visasākās sāpes jūt nevis tas, kam nav, ko dot, bet tas, kas savu sirdi paņēmis rokā, iziet ļaužu drūzmā, un neviena roka neizstiepjas viņa dāvanai pretī.”
Un šis ir tas prieks, ko izjutu Kristīgās pamatskolas valsts svētkiem veltītā koncertā. Tas bija ļoti jauks, aizkustinošs koncerts, kurā piedalījās bērni no 8 līdz 16 gadu vecumam. Vienīgais, man bija ļoti skumji, ka krēslu rindas piepildīja skolēni, nevis bērnu vecāki.
Mīļie vecāki, kā arī pā rējie interesenti, gribu jūs uzrunāt. Jūs nenožēlosit, ja aiziesit uz šo skoliņu svētkos, uz kādu koncertu. No turienes iziesit ar pacilātu garastāvokli un klusu, siltu sirdsmieru.
Ieejot skolā, jums pretī nāks mazi, smaidoši cilvēciņi, padodot labudienu, atverot durvis un pavadot uz zāli. Šajā skolā pedagogi un audzēkņi ir kā viena liela, draudzīga ģimene. Gribētos, lai Bauskā būtu vairāk tādu skolu. Šīs mācību iestādes direktore Irēna Kalniņa cenšas darīt visu, lai dzīve sniegtu bērniem to prieka mazumiņu, kas nepieciešams, lai sirds nesaltu un nesaldētu pārējos.
Adventes laikā klusi pārdomājot aizejošo gadu, gribu novēlēt ikvienam atrast dzīvesprieku un godīgi ieskatīties savā dvēseles spogulī.
Kristīgās pamatskolas vecāku padomes vārdā B. ANČA
