Lauksaimnieku maršs cauri Eiropai

Lauksaimnieku protesti, kas kā vilnis pašlaik veļas pāri Eiropai, daudzus – gan valstu valdībās, gan lielpilsētu dzīvokļos – ir pārsteiguši nesagatavotus. Tomēr nevar teikt, ka situācija nebūtu briedusi jau labu laiku. Turklāt protestu mērogs un tas, ka virknē vietu, kur it kā viss jau bija beidzies, tie atkal atsākas ar jaunu sparu, nozīmē, ka šoreiz ne Briseles, ne nacionālo valdību vadītāji netiks cauri ar ierasto dažu problēmu parisināšanu un dažu paslaucīšanu zem tepiķa.

Lauksaimnieku aktualizētās dilemmas tiešām ir nopietnas. Galvenā no tām – kā salāgot ambiciozos Eiropas Savienības (ES) zaļā kursa mērķus, kuri jāsasniedz pēc 10, 20 vai 30 gadiem, ar to, ka šodien ceļš uz tiem rada zaudējumus un dzen bankrotā daudzas lauku saimniecības, tātad acīmredzami viss līdz galam nav bijis izdomāts. Tāpat milzīgs jautājums ir, vai un cik lielā mērā ir atvērts Eiropas kopējais tirgus importa lauksaimniecības un pārtikas precēm? Un ko darīt, ja pašu mājās ir noteiktas dažādas kvalitātes prasības, bet pie patērētājiem nonāk produkti no citām valstīm, kur šādas prasības neievēro, un tādēļ tie ir lētāki?

Pa ceļam tiek vilktas ārā arī citas, sen sasāpējušas problēmas – birokrātija, lielveikalu pārmērīgā ietekme, ražošanas izmaksas un subsīdiju politika. Tādēļ brīžiem arī šķiet, ka lauksaimnieku prasības Eiropā ir raibas kā lupatu deķis. Taču viens ir skaidrs – zemnieki ir pamatīgi nokaitināti un šoreiz viegli piekāpties nedomā.

Ar olām apmētā Eiropas Komisiju, bloķē ceļus un ostas

Ar dusmīgiem lauksaimniekiem jokot nevar, jo zemnieku tehnika var bloķēt pilsētas, ostas un robežas mēnešiem ilgi, turklāt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir tepat aiz stūra. Ja šis nebūtu EP vēlēšanu gads, diez vai zemnieku protesti būtu tik plaši un prasībām atrastos dzirdīgas ausis – šobrīd ES līderiem nekas cits neatliek, kā ieklausīties, solīt un rīkoties.

Eiropas lauksaimnieku protesta vilni aizsāka Vācijas zemnieki jau pagājušā gada decembrī, tam sekoja demonstrācijas Francijā, Nīderlandē, Beļģijā un nu jau lauksaimnieki protesti ir pārņēmuši visu Eiropu, izņemot “vēsās” Ziemeļvalstis. Lauksaimnieki Vācijā kopš decembra protestēja pret kanclera Olafa Šolca plāniem atcelt subsīdijas lauksaimniecības nozarē. Protesti pamudināja valdību daļēji atteikties no plānotajiem samazinājumiem, solot atjaunot atlaidi transportlīdzekļu nodoklim un dīzeļdegvielas subsīdijas atcelt pakāpeniski vairāku gadu laikā, nevis uzreiz. Savukārt Francijas zemnieku iziešana ielās lika valdībai atcelt plānu samazināt valsts subsīdijas lauksaimniecībā izmantojamai dīzeļdegvielai un solīt atvieglot birokrātiskās un vides aizsardzības prasības.

Lai arī Eiropas zemnieku prasības katrā valstī ir nedaudz atšķirīgas, kopējā zemnieku “sāpe” ir skaidra – pieaugošās ražošanas izmaksas, lētais pārtikas imports no ārvalstīm, īpaši Ukrainas, pārlieku liela ES birokrātija un zaļā kursa prasības. Ja lauksaimnieki Francijā un Vācijā ir uz laiku iepauzējuši demonstrācijas, gaidot solītos “rezultātus” no attiecīgo valstu valdībām, tad citviet protesti rit pilnā sparā. Spānijā sašutuši lauksaimnieki pagājušajā nedēļā bloķēja lielceļus un ostas, solot, ka demonstrācijas turpināsies arī turpmākajās nedēļās, un 21.februārī Madridē tiek plānota liela protesta akcija. Arī Spānijā lauksaimnieki ir neapmierināti ar ES politiku, kā arī uzskata, ka valstī netiek ievērots likums, kura mērķis ir garantēt, ka lielveikali par precēm maksā godīgas cenas, savukārt Itālijas lauksaimnieki pagājušajā nedēļā sēdās traktoros, piektdien pulcējoties Romas nomalē un simboliski apbraucot Kolizeju.

EP priekšvēlēšanu laiks nav savienojams ar traktoru bloķētām galvaspilsētām un lielceļiem, degošām riepām un izgāztām kūtsmēslu kravām ielās, tādēļ ES līderiem jāsāk rosīties, turklāt to vēl vairāk pastiprina fakts, ka lauksaimnieku protestos aktīvi piedalās galēji labējās un pret valdošo varu noskaņotās partijas, kurām prognozē ievērojamus panākumus jūnijā gaidāmajās vēlēšanās.

Piekāpjoties protestējošajiem Eiropas lauksaimniekiem, Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena rosinājusi atteikties no ieceres samazināt pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā. Viņa norāda, ka plāns līdz desmitgades beigām uz pusi samazināt ķīmisko pesticīdu izmantošanu ES ir iestrēdzis arī diskusijās EP un Eiropadomē, tādēļ lūgs EK atsaukt šo priekšlikumu. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka Eiropas lauksaimniecībai “jāpāriet uz ilgtspējīgāku ražošanas modeli”, kas ir videi draudzīgāks un mazāk kaitīgs augsnes kvalitātei. “Iespējams, ka mēs neesam pārliecinoši pauduši šo viedokli,” viņa piebilda.

EK tagad plāno atcelt priekšlikumu uz pusi samazināt pesticīdu izmantošanu, kā arī piekritīs neiekļaut lauksaimniecības nozari stingrā grafikā, kas paredz līdz 2040.gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas ES par 90%. Tāpat komisija strādā pie plāna, kā pasargāt lauksaimniekus no lēta importa no Ukrainas un ļaut lauksaimniekiem izmantot daļu zemes, kas vides apsvērumu dēļ bija jāatstāj atmatā. Leiena ir solījusi līdz mēneša beigām arī sagatavot jaunus plānus, kā samazināt birokrātisko noteikumu daudzumu, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki var vairāk laika pavadīt, reāli strādājot, nevis kārtojot papīrus. Tāpat ES valstu līderi solījuši, ka neapstiprinās tirdzniecības nolīgumu ar Dienvidamerikas valstīm, ja vien importam netiks piemēroti tādi paši regulatīvie standarti, ar kādiem saskaras ES lauksaimnieki, kas ir viena no galvenajām nozares pārstāvju prasībām.

Otrdien, 13.februārī Polijā tikās Austrumeiropas un Centrāleiropas lauksaimnieku delegācijas, lai vienotos par kopīgu protestu rīkošanu pret ES lauksaimniecības politiku, kas paredzēti 22.februārī. Polijas Lauksaimniecības kameras pārstāve Barbora Pankova sarunā ar tīmekļa izdevumu “Euractiv” pavēstīja, ka par starptautisko protesta akciju vienojušies Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Lietuvas un Latvijas zemnieki.

ES lauksaimniecības komisārs vēl vietā

Līdz ar plašajiem zemnieku nemieriem pamazām pieaug spiediens arī uz tiešajiem ES lauksaimniecības politikas veidotājiem. Līdz ar pagājušajā nedēļā no jauna sākto poļu lauksaimnieku protestu sašķobījās ES lauksaimniecības komisāra Januša Vojcehovska krēsls. Polijā, no kuras nāk komisārs, lauksaimnieki bloķēja ceļus un robežšķērsošanas punktus ar Ukrainu, uzsākot jaunu, mēnesi ilgu streiku pret ES politiku. Poļi turpina protestēt pret to, ka, neraugoties uz finansiālām kompensācijām, ES atļautais Ukrainas graudu imports viņiem rada milzīgus zaudējumus. Krievijas iebrukums ierobežoja Ukrainas graudu eksportu caur Melno jūru, tāpēc Brisele noteica beztarifu piekļuvi ES tirgiem. Tomēr lauksaimnieki austrumu dalībvalstīs ir nemierā ar to, ka imports visā Eiropas graudu tirgū cenas spiež uz leju.

Polijas valdība un galvenā opozīcijas partija plašajos nemieros vainoja komisāru. Polijas mediji vēsta, ka pēc sarunas ar partijas “Likums un taisnīgums” līderi, partijas, kura komisāru izvirzīja šim amatam, Vojcehovskis esot “nopietni apsvēris” iespēju atkāpties no amata, taču vēlāk intervijā Polijas televīzijai viņš sacīja, ka “Eiropas komisāri nepieņem norādījumus no dalībvalstu galvaspilsētām” un viņš “nerīkosies zem spiediena”. Taisnojoties Vojcehovskis arī platformā X publicēja atklātu vēstuli, kurā uzsvēra pasākumus, ko viņš ir veicis, lai palīdzētu Polijas lauksaimniekiem, tostarp lobējot Ukrainas produktu importa ierobežošanu un palielinot finansējumu lopkopjiem pēdējās kopējās lauksaimniecības politikas reformas ietvaros. Vojcehovskis vēlāk gan noliedza plašsaziņas līdzekļos izskanējušās ziņas, ka viņš apsver iespēju atkāpties no amata, uzstājot, ka viņam nav nodoma atstāt amatu un ka viņš nejūtas vainīgs par lauksaimnieku protestiem visā Eiropā.

“Es neredzu nolaidību no savas puses. Es brīnos, ko es lauksaimniecības jautājumos būtu varējis darīt citādi, un es atklāti teikšu, ka es šādu problēmu neredzu. Uzņemties atbildību (par lauksaimnieku protestiem) nozīmētu atzīt kļūdas, kuras es neesmu pieļāvis. Tāpēc man ir jāsaglabā savaldība,” sacīja komisārs.

Arī Polijas lauksaimnieki komisāru nevaino un pat aizstāv. Polijas Lauksaimniecības ražotāju savienības pārstāvis medijiem norādījis, ka Vojcehovskis EK bijis vienīgais, kas iestājās pret liberalizētu tirdzniecības noteikumu turpināšanu ar Ukrainu. “Vojcehovskis ilgstoši ir ieguldījis daudz pūļu, lai liktu citiem ES lēmumu pieņēmējiem apzināties draudus, ko rada pārmērīgs pārtikas imports no Ukrainas,” sacīja Polijas Gaļas liellopu audzētāju un lauksaimnieku savienības pārstāvis. Pēc viņa teiktā, Vojcehovskim arī ir bijusi “svarīga, pozitīva loma” sarunās par ES tirdzniecības nolīgumiem ar trešajām valstīm un iestājies pret bijušā EK priekšsēdētāja vietnieka Eiropas Zaļās politikas jautājumos Fransa Timmermansa centieniem samazināt gaļas patēriņu un ražošanu uz Eiropas lauksaimniecības konkurētspējas rēķina.

Lietuva gatavojas “otrajam cēlienam”

Lietuvas zemnieki protestiem sarosījās jau gada sākumā. 8.janvārī lauksaimnieki visā Lietuvā iededza ugunskurus, lai protestētu pret valdības lauksaimniecības politiku, akcīzes nodokļa palielināšanu sašķidrinātajai naftas gāzei, daudzgadīgo pļavu atjaunošanu, kā arī aicināja risināt piena nozares krīzi un citas problēmas. Savukārt janvāra beigās vairākas dienas lauksaimnieki ar vairākiem simtiem tehnikas vienību atradās Viļņas centrā pie valdības nama.

Tagad ir pienācis protestu “otrais cēliens”, jo, zemniekuprāt, valdība pārāk gausi reaģē uz lauksaimnieku prasībām. “Redzot lauksaimnieku pieaugošo neapmierinātību ar ministriju gauso un izvairīgo rīcību, mēs nešaubāmies, ka šis protestu posms būs masveida un skars visu Lietuvu,” teikts Lietuvas Lauksaimniecības padomes (LŽŪT) paziņojumā. “Lai gan lauksaimnieki līdz šim ir bijuši miermīlīgi, kļūst arvien grūtāk prognozēt viņu turpmāko rīcību,” brīdināja organizācija. LŽŪT vērtējumā, joprojām nav skaidrības par ilggadīgo zālāju atjaunošanu un par to, kas tiks darīts saistībā ar jaunajiem ierobežojumiem lauksaimnieciskajai darbībai lauksaimniecības zemēs. Lauksaimnieku organizācija pārmet iestādēm, ka tās necenšas risināt problēmas piena nozarē, klusē par to, kādi lēmumi tiks pieņemti par Krievijas graudu tranzītu, un neņem vērā lauksaimnieku prasības attiecībā uz LPG akcīzes nodokli. “Protestējošie lauksaimnieki pieprasīja, lai sašķidrinātās naftas gāzes akcīzes nodoklis nebūtu lielāks kā kaimiņvalstīs, taču publiskajā telpā dzirdams, ka valdība ierosinās 41 eiro, kas joprojām ir daudz lielāks nekā kaimiņvalstīs Polijā un Latvijā,” norādīja padome.

Padomes priekšsēdētājs Igns Hofmans pēc nesen notikušās tikšanās ar Valsts prezidentu Gitanu Nausēdu sacīja, ka lauksaimniekus neapmierina valdības piedāvātais LPG akcīzes nodoklis, jo viņi vēlas, lai likme būtu tāda pati vai zemāka nekā kaimiņvalstīs. Polijā nodokļa likme ir 13%, bet Latvijā akcīzes nodokļa sašķidrinātajai naftas gāzei nav. Pirmdien Lietuvas parlamentā iesniegtie grozījumu projekti paredz samazināt akcīzes nodokli LPG, ko izmanto mājsaimniecības un uzņēmumi, no 304,1 eiro līdz 41 eiro par tonnu.

Latvieši protestē, bet ne visi un ne līdz galam…

Latvijas zemnieki uz protestu “sadūšojās” februāra sākumā, laikā, kad Eiropas zemnieki lielākoties jau bija “izballējušies”. Protestus organizēt uzņēmās “Zemnieku saeima”, bet droši vien tie notiktu arī bez šīs organizācijas, vien mazliet haotiskāk. “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš vēlāk atzina, ka uz protestiem paši nekūdīja, bet zemnieku vidū neapmierinātība auga ar katru dienu un “Whatsapp” čatiņos lauksaimnieki pieprasīja rīcību. Kā gan citādi, ja latviešu zemnieks ar plāno platībmaksājumu maciņu redz, kādas blokādes un nekārtības jau nedēļām rīko dāsni subsidētie franču un vāciešu zemnieki. Jārīkojas, citādi kāds no valdības vai Eiropas kabinetiem tādēļ iedomāsies, ka mūsu zemniekiem viss ir kārtībā. Protestus vajag un tie bija – kopumā 16 Latvijas pilsētās 5.februarī notikušajā akcijā, pēc to rīkotāju aplēsēm, piedalījās aptuveni 2000 lauksaimniecības tehnikas vienību un tūkstošiem lauksaimnieku.

Lauksaimniekiem iemesli protestiem nav jāmeklē, tie būs vienmēr, un februāra sākuma akcijā zemnieki valdībai izvirzīja piecas prasības – Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītējs importa aizliegums bez pārejas perioda, PVN samazinātās likmes 5% apmērā atjaunošana Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām dārzeņiem, birokrātijas mazināšana lauksaimniecības nozarē, plašāka pieeja apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām, kā arī atteikšanās no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem. Protestētāji draudēja, ka, ja valdība nerīkosies, jau pēc nedēļas traktori būšot Rīgā.

Reaģējot uz lauksaimnieku prasībām, zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) savukārt paziņoja, ka lauksaimnieku prasības galvenokārt saistītas ar Eiropas birokrātiju un lauksaimniecībā pašreiz notiekošais ir viņa priekšteča Kaspara Gerharda (NA) kā zemkopības ministra darba rezultāts. Pašreizējo problēmu cēlonis ir Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Stratēģiskā plāna izstrādē pieļautās kļūdas. “To, kas sastrādāts divarpus gadu laikā, mēs četru mēnešu laikā nevaram vienkārši visu samainīt pretējā virzienā, bet mēs strādājam, lai to labotu,” uzvēra Krauze, piebilstot, ka arī jau bijušā zemkopības ministra Didža Šmita (AS) laikā tika izstrādāti un EK iesniegti KLP Stratēģiskā plāna grozījumi. EK lielāko daļu neņēma pretī un noraidīja. Apstiprināja tikai dažus punktus. Tostarp EK nepieklājīgi atbildējusi, ka vai nu jāpiekrīt dažiem grozījumiem, vai netiks apstiprināts nekas. Pēc ministra teiktā, lai gan kopā ar kolēģiem mēģina iekustināt “Briseles smago mašinēriju”, tieši lauksaimnieku protesti gan Latvijā, gan citviet Eiropā varētu likt Briseles ierēdņiem padomāt citādāk un sabiedrībai būtu lauksaimnieki jāatbalsta.

Vienlaikus Krauze uzsvēra, ka liela daļa prasību, kas tika izvirzītas pērn lauksaimnieku ārkārtas sapulcē Slampē, ir atrisinātas vai arī pie jautājumiem notiek darbs darba grupās. Tostarp arī protestā norādītās prasības iespēju robežās tiek īstenotas. Krauze solīja turpināt pārrunas ES līmenī par Krievijas graudu importa aizliegumu ES, bet uzsvēra, ka tranzīta aizliegums ir daudz plašāka un sarežģītāka tēma, kur būtu jāiesaista arī, piemēram, ANO. Tāpat viņš uzsvēra, ka ir vienisprātis ar lauksaimniekiem par samazinātā PVN saglabāšanu augļiem un dārzeņiem, kā arī samazināta PVN piemērošanu visai pārtikai un ēdināšanai. Šis jautājums jau ir darba kārtībā. Arī kredītprocentu dzēšanai un apdrošināšanas polišu iegādei šogad būtiski palielināts finansējuma apjoms. Savukārt jautājamā par zemes apgrūtinājumiem viņš norādīja, ka nepieciešamas diskusijas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, lai nodrošinātu, ka par apgrūtinājumiem lauksaimnieki saņem atbilstošas kompensācijas.

Tādējādi ministrs zemniekiem skaidri ir norādījis, ka nacionālā līmenī lauksaimnieku prasības ir izpildītas vai tiek pildītas un tālākiem protestiem nevajadzētu būt.

Jāsaka, ka vienotības protestu jautājumā starp lauksaimnieku pārstāvošajām organizācijām nav. Pēc “Zemnieku saeimas” paziņojuma par protestu rīkošanu Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka, lai rīkotu protestus, ir nepieciešams skaidrs mērķis un iemesls. Iepriekšējais gads ir novedis pie tā, ka lauksaimnieki ir neapmierināti un uzvilkušies, bet tas nedod protestu rīkošanai skaidru pamatojumu. Arī Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte piekrita, ka pirms plaša mēroga protestu rīkošanas nepieciešams vispirms paust skaidru nostāju par nozarei svarīgajiem punktiem. Tikmēr Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece atzīmēja, ka protestu rīkošanā ir būtiski, ka sabiedrība atbalsta nozari. Viņas ieskatā, patlaban rīkojot protestus, zemnieki sabiedrības atbalstu nesaņems.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis norādīja, ka arī bioloģiskie lauksaimnieki norobežojas no “Zemnieku saeimas” rīkotā protesta, jo, viņaprāt, protestā tiek pārstāvēts šaurs interešu loks. Pēc viņa teiktā, bieži vien “Zemnieku saeima” neatbalsta bioloģiskajai lauksaimniecībai vai lopkopībai svarīgus jautājumus, bet koncentrējas uz intensīvo graudkopību, piemēram, apgrozāmo līdzekļu pieejamību un kredītprocentu dzēšanu. Lauksaimnieki arī iepriekš ir pārmetuši, ka “Zemnieku saeima” lobē lielo graudaudzētāju intereses, taču šo lobiju mēģina pasniegt “kā visu lauksaimnieku intereses”. Šādi pārmetumi “Zemnieku saeimas” virzienā bija arī pēc Slampes sapulces.

Arī biedrība “Latvijas zemnieku federācija” (LZF) pauda sašutumu par lielo saimniecību pārstāvošo lauksaimnieku organizāciju attieksmi un izteikumiem. “Uzskatām, ka daudzas lietas var risināt konstruktīvās sarunās, jo visas lauksaimnieku prasības ir Zemkopības ministrijas dienas kārtībā un tiek risinātas. Latvijā lauksaimnieki ir ļoti, ļoti dažādi un katrs savu vēlmi piepildīt nevarēs. Vienam iegūstot visu, pārējie tiks izmesti no laivas,” uzskata LZF.

Savukārt “Zemnieku saeima” citu lauksaimnieku organizāciju vēso attieksmi pret protestiem nodēvēja par “barošanos no Zemkopības ministrijas kabatas”.

“Tās ir nevis lauksaimnieku organizācijas, bet ministra Armanda Krauzes atbalsta organizācijas – tā kā šādu organizāciju eksistence ir tiešā veidā atkarīga no ministra labvēlības, tās nekad nespēs nostāties lauksaimnieku pusē,” pārmeta “Zemnieku saeimas” vadītājs.

Tas, vai Latvijas lauksaimnieku protestiem sekos “otrais cēliens” un vai zemnieku traktorus redzēsim Rīgas ielās, būs tuvāko nedēļu jautājums. Ja valdība nesteigsies izpildīt lauksaimnieku prasības, tad būs Lietuvas piemērs.

Vēl jāpiebilst, ka, kamēr Eiropā pa ceļiem un pilsētu ielām braukā traktori, Indijas policija izmantoja asaru gāzi, lai izklīdinātu protestējošos lauksaimniekus, kas pēc neveiksmīgām sarunām ar valdību grasījās doties uz galvaspilsētu Deli.