Vēlamies nosūtīt lielu ziedu pušķi, skaistu egles zaru ar svecītēm un brūniem čiekuriem Īslīces vidusskolas vadībai, arodbiedrībai, bijušiem kolēģiem, visam skolotāju kolektīvam.
Vēlamies nosūtīt lielu ziedu pušķi, skaistu egles zaru ar svecītēm un brūniem čiekuriem Īslīces vidusskolas vadībai, arodbiedrībai, bijušiem kolēģiem, visam skolotāju kolektīvam.
Mēs, piecas pensionāres, jau diezgan sen nestrādājam skolā. Sirdi silda un dod prieku, ka neesam aizmirstas. Pedagogu saime gadu no gada saglabā jaukas tradīcijas – kolēģi mūs atceras, sveic Skolotāju dienā, apaļās dzīves jubilejās, aicina uz dažādiem svētkiem un pasākumiem skolā. Mūs aicina piedalīties kopējos braucienos uz teātra izrādēm Rīgā. Mazliet skumji, ka retais to var atļauties, jo cena ir pensionāra nedēļas iztikas vērtībā. Bet aizmirsti neesam.
Ik gadu septembrī vai oktobrī, kad vēl zied viskrāšņākie rudens ziedi, skolotāju kolektīvs kopā ar pensionāriem dodos apciemot aizsaulē aizgājušos kolēģus Jaunajos, Iecavas, Važītes un Priedīšu kapos. Izsmaržo rudens ziedi, deg svecītes, kas visiem liek pakavēties atmiņās pie bijušo skolas direktoru un skolotāju atdusas vietām.
Katru gadu Ziemassvētkos mūs aicina gan uz skolēnu, gan pedagogu eglīti. Nekad dāsnais Ziemassvētku vecītis bijušos pedagogus neatstāj bez dāvanas. Ir aizkustinoši, ka tad, ja slimības vai kāda cita iemesla dēļ nevaram ierasties un piedalīties svētkos skolā, čaklie “rūķīši” – mūsu kolēģi – ierodas mūs apsveikt mājās.
Gribam pateikt mīļu, sirsnīgu paldies visam skolas kolektīvam. Novēlam gaišus un priecīgus svētkus, darba prieku, izturību! Paldies, ka neesam aizmirsti!
Īslīces skolas Bijušās skolotājas, tagad pensionāres
