Baušķenieks JĀNIS LAPIŅŠ rīt kopā ar radiņiem pulcēsies kafejnīcā «Vērdiņš», lai svinētu jubileju. Svētdien, 4. janvārī, Jānim paliks 70 gadu.
Baušķenieks JĀNIS LAPIŅŠ rīt kopā ar radiņiem pulcēsies kafejnīcā “Vērdiņš”, lai svinētu jubileju. Svētdien, 4. janvārī, Jānim paliks 70 gadu.
Uz viesību vietu dodoties, J. Lapiņš, kā ierasts, varēs palūkoties uz daudziem namiem Bauskā, kas uzcelti viņa darba gados. “Šajā pilsētā esmu bijis gandrīz katras mājas pagrabā un pažobelēs,” smej jubilārs. Jānis 30 gadu bija Bauskas remontu un celtniecības pārvaldes priekšnieks. “Laikam dzīvē atradu īsto vietu. Jaunībā stājos Rīgas politehnikumā, taču izgāzos vienā eksāmenā un nekā. Bija liels kauns braukt mājās. Tāpēc devos uz netālo celtniecības tehnikumu, un tā nu mūžs pagājis uz būvēm.”
Gadu gaitā svinētas vairākas nozīmīgas jubilejas. Kolēģi dāvinājuši arī gleznas. Jānis atzīst, ka sirdij tuvākas ir ainavas. Tās viņš vērojis arī dabā, agrāk kopā ar sievu un meitu izbraukāta visa Latvija. Īpašas izjūtas bijušas Kokneses pilsdrupās pie Daugavas. Tagad pašam automašīnas nav. Tās pirkšana atlikta, atlikta, līdz pienākuši pensijas gadi. “Nu vairs kājas neklausa, nekur pa āru pastaigāt nevaru. Tik vien kā noeju pēc avīzītēm – gaidu “Bauskas Dzīvi” un “Dienu”,” atzīst J. Lapiņš. Vispirms viņš izlasot jaunumus politikā. Paretam, cik acis atļauj, Jānis mēdzot pārlapot kādu kriminālromānu.
“Kad nomira sieviņa, meita ar ģimeni pārnāca dzīvot pie manis. Citādi viens tikai ar pensiju nemaz nevarētu iztikt. Arī vientulības sajūtas nav, ir, ar ko parunāties,” stāsta Jānis.
Ar znotu Juri satikšana laba, meita Ilze strādā Bauskas 1. vidusskolā par grāmatvedi. Vistālāk no savējiem pašlaik atrodas mazdēls Mārtiņš. Viņš studē Ventspils augstskolā, būs ekonomists. Jānis joprojām atceras to jauko brīdi, kad mazdēls piedzimis, tagad jau liels puisis. Ciemos no Rīgas bieži atbrauc Jāņa vecākā māsa Velta. Bauskā dzīvo viņas dēls ķirurgs Aivars Butulis.
“Svētdienās man ir savs rituāls – televīzijā vienmēr noskatos dievkalpojumu. Jautrs un izklaidējošs ir raidījums “Pikantā mīkla”,” stāsta jubilārs.
Maltītes šajā ģimenē gatavo meita kopā ar vīru. Jānim tikai jāmizo kartupeļi. Agrāk galdā bieži bijusi “meža gaļa”. Jānis atceras savu mednieka gaitu lielāko veiksmi – vienā reizē nošāvis divus aļņus un mežacūku. Tad gan ilgi ēduši desas.
“Tētis ir ļoti mierīgs un labestīgs. Vienmēr centies palīdzēt citiem. Ļoti liela vērtība ir radu kopībai,” saka meita Ilze Kužņika.
“Jānis bija labs uzņēmuma vadītājs, cilvēcīgs priekšnieks. Esam kaimiņi, labi satiekam, viņš vienmēr apvaicājas, kā veicies medībās. Gribu Jānim vēlēt tikai vienu – labu veselību,” saka bijušais kolēģis Teodors Balodis.
