LAIMONIS ŠULCS, Bauskas tautas nama dekorators, mākslinieks, fotogrāfs un nebūt ne tikai pensionārs. Rīts sākas piecos. Visas dienas man sākas vienādi. Pulksten piecos pamostos, ieslēdzu radio, liegā snaudienā to klausos līdz sešiem.
LAIMONIS ŠULCS, Bauskas tautas nama dekorators, mākslinieks, fotogrāfs un nebūt ne tikai pensionārs.
Rīts sākas piecos
Visas dienas man sākas vienādi. Pulksten piecos pamostos, ieslēdzu radio, liegā snaudienā to klausos līdz sešiem. Tad pēc ziņu raidījuma un laika prognozes ceļos sākt lielos rīta darbus. Šoziem sals kavējas, gāzes centrālapkure nav jāizmanto, manā pārziņā ir piecu mājas krāšņu kurināšana. Gada pēdējā rītā atcerējos, ka tieši šoziem manām krāsnīm aprit 75 gadi. Pagājušā gadsimta divdesmito gadu beigās tās mūrēja diplomēts podniekmeistars Miltiņš.
Cerība uz Venēru
Vecgada vakarā pārdomāju aizvadītās dienas. Secināju, ka daudz ko no notikušā ģimenes dzīvē, valstī varēja paredzēt, prognozēt jau iepriekš.
1. janvāra rītā ieklausījos astrologu vēstījumos un uzzināju, ka šogad pār Zemi valdīs Venēra. Ceru, ka šīs planētas ietekmē cilvēki kļūs labāki, sirsnīgāki. Daudzviet publicētās un dzirdētās prognozes to apstiprina. Ceru arī uz personisku laimi, labāku veselību, veiksmi. Pērn dakteri man veica nelielu “profilaktisko apskati”, jādomā, ka šogad mediķu palīdzība būs mazāk nepieciešama. Pārskatīju fotoarhīvus, sagatavoju četras bildes sūtīšanai uz starptautisku izstādi Luksemburgā.
Atmiņas par Amarilli
Nevaru atļauties daudz laika veltīt bezgalīgo televīzijas seriālu skatīšanai. Man pietiek ar vienu – ikvakara “Panorāmu”. Taču pirmdienas, 29. decembra, vakarā jauki bija vērot veco, labo raidījumu “Mini mani!”. Nācās secināt, ka labas lietas nenoveco.
Jauks bija sestdienas, 3. janvāra, rīts. Pulksten septiņos izņēmu no pastkastītes avīzes un “Sestdienā” ieraudzīju plašu materiālu par Amarilli Virzu-Lieknu. Ērti iekārtojies gultā, to izlasīju, atmiņā atsaucot kādu senu un interesantu atgadījumu, kā pirmo reizi tikos ar šo sievieti. Tas bija pirms daudziem gadiem, kad ceļoju pa Baikāla ezeru. Uzjundītās atmiņas nedeva mieru, sāku pārskatīt vecās tūristu ceļotāju dienasgrāmatas. Atmiņas rosināja domāt par nākotni.
