Zemnieku saimniecība «Strīķeri» no Viesturiem, kas nodarbojas ar sabiedrisko ēdināšanu, aptvērusi ne tikai rajonu, bet strādā un lolo cerības par veiksmīgu uzņēmējdarbību ārpus tā robežām.
Zemnieku saimniecība “Strīķeri” no Viesturiem, kas nodarbojas ar sabiedrisko ēdināšanu, aptvērusi ne tikai rajonu, bet strādā un lolo cerības par veiksmīgu uzņēmējdarbību ārpus tā robežām.
Vaļasprieks pārtop biznesā
Sekmīgas uzņēmējdarbības pamatā ir godīga attieksme pret klientu, līdzāsstrādāšana ar darbiniekiem, kolēģi, uz kuriem var paļauties, stipra ģimene, sadarbības partneri, kuri piegādā augstas kvalitātes izejvielas. Tā spriež zemnieku saimniecības pārvaldniece Modra Tarvāne.
Viņa sāka pirms četriem gadiem, atsaucoties uz SIA “Bauskas alus” sludinājumu. Tika piedāvāts nodrošināt ēdnīcas pakalpojumus kādreizējā SKF Īslīces pagasta “Imantās”. M. Tarvāne, pieredzējusi ekonomiste grāmatvede, pieteicās, jo maltīšu gatavošana bija viņas vaļasprieks. “Apetīte rodas ēdot,” smej uzņēmīgā kundze, uzskaitot, cik vietās pašlaik “Strīķeri” saimnieko. No SIA “Bauskas alus” tiek nomāts arī konditorejas cehs, “Strīķeri” baro bērnus Īslīces un Skaistkalnes vidusskolā. Zemnieku saimniecībai ir vairākas kafejnīcas: “Vērmelīte” (iekārtota SIA “Bauskas slimnīca”), “Mēmelīte” (bijušā 28. ATU teritorijā), “Vērdiņš” (“Latvijas Krājbankas” ēkā).
Elektrība ietekmē ēstuves cenas
Galdi pēc pasūtījuma tiek klāti ne tikai rajonā, bet arī galvaspilsētā. Salīdzinoši lēto ēdienu un konditorejas izstrādājumu cenu M. Tarvāne spējīga noturēt tikai tālab, ka 650 hektāru lielajā zemnieku saimniecībā tiek audzētas visas saknes, cūkgaļu iegūst no pašu koptām 50 cūkām. “Garšaugus gan neaudzējam. Lietojam “Santa Maria” garšvielas, kuras ir ļoti labas,” tā M. Tarvāne. Taču pārvaldniece neslēpj, ka nāksies paaugstināt cenas, jo nav iespējams bērnam sagatavot pusdienas par 23 santīmiem, vēl nereālāk celt galdā vairākas ēdienreizes slimniekam par 60 santīmiem.
Viņa stāsta, ka elektrības cenas kāpuma dēļ kļuvuši dārgāki no vairumtirgotājiem iegādātie produkti, elektrība sadārdzina arī “Strīķeru” ēdienus. Taču M. Tarvāne ir optimiste un zina, ka kopā ar sadarbības partneriem tiks atrasts abām pusēm pieņemams risinājums. “Mēs visi esam cilvēki, kuri saprot cits citu,” tā M. Tarvāne.
Saimnieko ar kredītu palīdzību
Viņa atklāj, ka ar kredītu palīdzību saimnieko no zemnieku saimniecības pirmās pastāvēšanas dienas 1992. gadā, kad bija jārūpējas tikai par izaudzēto un lopiem. M. Tarvāne teic, ka uzņēmēju dzīve kļūs vieglāka tikai tad, “ja augšā kas mainīsies”. Tomēr viņa spriež, ka daudz kas atkarīgs arī no veiksmes. Mēdz būt taču tā, ka sanāk griezties kā vāverei ritenī, bet uz priekšu netiek. “Ir jābūt kaut kam no Dieva,” tā zemnieku saimniecības pārvaldniece.
Viņai ir grūti pateikt, kālab Bauskā nav spējušas pastāvēt tiešām labas kafejnīcas. Taču M. Tarvāne atzīst, ka ēdināšana ir joma, kurā ir smagi noturēt līmeni, bet grožus nevar palaist vieglāk. Tiklīdz pazemina kvalitāti, uzņēmums nolemts bojāejai. M. Tarvāne nekad nav mēģinājusi ietaupīt uz produktu rēķina.
Runājot par nākotnes iecerēm, M. Tarvāne atklāja, ka īpašumā iegādāts vecs krogs Elejas ceļa malā, aptuveni 20 kilometru no Bauskas Jelgavas virzienā. To plānots pārvērst par viesu namu.
“Strīķeru” sadarbības partneris, Rīgas desu ceha pārstāvis Rimants Bertašus, šo uzņēmumu raksturo īsi: “Cepuri nost par viņu darbu!”
***
Uzziņai
Zemnieku saimniecībā “Strīķeri” pašlaik strādā 55 darbinieki.
Agrāk bija desmit strādājošo.
Apgrozījums audzis vairākkārt.
Darbiniekiem nemaksā prēmijas, bet viņus ved ekskursijās.
