Reiz skolēnu auditorijā risinājām sarunu par tradīciju lomu dažādās kultūrās.
Reiz skolēnu auditorijā risinājām sarunu par tradīciju lomu dažādās kultūrās. Diskutējām arī par to, kā tradīciju veidošanos un noturību iespaido sabiedrības kopīgās vērtības, dzīvesveids un citi faktori. Tad kāda meitenīte sacīja: “Tradīcijas ir lietas, bez kā varētu iztikt. Tomēr visi justos samulsuši, ja kāda tradīcija izzustu vai pārmainītos līdz nepazīšanai. Es būtu nelaimīga, ja, piemēram, nevarētu svinēt Ziemassvētkus. Man ļoti pietrūktu izjūtu, kas rodas šajā laikā.”
Šī definīcija šķita ārkārtīgi precīza. Par to domāju, iedziļinoties Vecumnieku pagasta iedzīvotāju nosaukto tradīciju uzskaitījumā. No visiem piedāvājumiem gribējās izvēlēties apdzīvotai vietai raksturīgāko tradīciju. Aktīva iesaistīšanās amatierkopās ir vērojama arī dažos citos rajona pagastos, bet tikai Vecumniekos darbojas divi sieviešu vokālie ansambļi, bez kuru līdzdalības nav iedomājami nevieni svētki. Tradīciju kopā “Kamenes” ir apvienojušās seniores, bet ansamblī “Vēja meitenes” – jaunas un vidēja vecuma dāmas.
Vecmāmiņas vēlas darboties
Vecumnieku tautas nama sieviešu ansamblis “Kamenes” šogad svinēs darbības desmit gadu jubileju, bet Misas tautas nama “Vēja meitenes” to darīs nākamgad. Ansambļu muzicēšana ir jauna, bet stabila tradīcija, uzskata Vecumnieku tautas nama vadītāja un kopas “Kamenes” dalībniece Valda Kaufmane. Viņa, tāpat kā tautas nama speciāliste Baiba Škrjaba, ansambļa vadītāja Līga Lauriņa un koncertmeistare Dita Starta, ir 15 dziedošo sievu “apvienības” jaunākās dalībnieces. Līgai ir tikai 35 gadi, bet vairākumam ansambļa dziedātāju mūžs sniedzas astotajā gadu desmitā.
Tradīciju kopa tika izveidota pēc aktīvu sieviešu ierosinājuma. Valda Kaufmane atceras, ka vairākas vecmāmiņas ir nākušas uz pagasta tautas namu un mudinājušas iestādes vadību veidot interešu grupu. Lielākajai daļai jau ir bijusi pašdarbības liela pieredze, darbojoties tautas deju kopās un dziedot vietējā korī.
Ansambļa pirmā vadītāja bija Maiga Skalbe, bet nu jau septīto gadu šo pienākumu veic Līga Lauriņa – diplomēta kultūras darba speciāliste.
Dzeja un romantiska mūzika
“Kamenes” par tradīciju kopu ir veidojušās pakāpeniski. Šo “specializāciju” noteicis pieprasījums, teic Līga. Arvien biežāk dziedošās sievas tikušas aicinātas piedalīties dažādos svētkos pagasta tautas namā, skolā, pansionātā, baznīcā. Tad bijušas jubilejas, kāzas, bēres, kapu svētki.
Atšķirībā no citiem ansambļiem “Kamenes” iestudē uzvedumus, kuros apvienota deja, proza un mūzika. Repertuārā ir uzvedums “Straumēni” ar Edvarta Virzas prozu, Andas Līces, Stelpes pagasta dzejnieces Maigas Kurčanovas dzejas kompozīcijas, programma ar Lijas Brīdakas dzeju, humoristiski uzvedumi. Iestudēto programmu daudzveidību var tikai apbrīnot.
Pašlaik “Kamenes” gatavojas martā paredzētajam Valles pagasta dzejnieces Ginas Viegliņas dzejas uzvedumam. Nākamā programma tiks veidota pagasta svētkiem, kas notiks 1. maijā. “Būs grandiozs uzvedums, veltīts Latvijas “ieiešanai” Eiropā. Arī “Kamenes” apliecinās savu gatavību vienoties draudzīgu valstu kopienā,” gaidāmā sarīkojuma norisi komentē Valda Kaufmane.
Atpūtas namā rīko koncertu
Negaidīti ciemiņi tradīciju ansambļa dalībniecei Elfrīdai Dišlerei liek pārtraukt radošu procesu. Uz galda nolikts aizsākts tamborējums, tam blakus – lapiņa ar Ginas Viegliņas dzejoli. Elfrīda ļoti nopietni gatavojas jaunajam iestudējumam.
Viņai ir trīs bērni, astoņi mazbērni un četri mazmazbērni. Visi ģimenes locekļi atbalsta omītes aktivitātes un cenšas noskatīties ansambļa “Kamenes” katru jaunu programmu. Elfrīda Dišlere ir desmit gadu dziedājusi korī un 18 gadu bijusi Vecumnieku pagasta vecākās paaudzes deju kopas dalībniece. Viņa atceras amizantu gadījumu no ansambļa vēstures: “Pirms vairākiem gadiem pagasta pašvaldība mums, dažām sievām, piedāvāja uzlabot veselību atpūtas namā “Ezerkrasti”. Ikdiena šķita pārāk vienmuļa, tāpēc ņēmām savas dzejoļu un dziesmu klades un sākām gatavot koncertprogrammu. Uzvedums izbrīnīja gan iestādes vadību, gan klientus. Dažas atpūtnieces bija sajūsminātas un lūdza atļauju dziedāt uz skatuves kopā ar mums. Tad arī izdomājām ansamblim nosaukumu “Kamenes”, jo iepriekšējais – “Dziedošās sievas” – mums nešķita gana labs.”
Uzlabo dzīves kvalitāti
Arī Lilija Pakalne, kurai ir 77 gadi, kopā “Kamenes” darbojas desmit gadu. Dažādos koros, tostarp arī Teodora Kalniņa korī, viņa ir dziedājusi līdz aiziešanai pensijā. Lilija ir iekārtojusi fotoalbumu, kurā hronoloģiski fiksēta ansambļa vēsture – koncerti, ekskursijas, jubileju svinēšana. Viskarstākais darba laiks “Kamenēm” esot vasarā, kad jāpiedalās 14 kapu svētkos. Tad sievām pievienojoties arī dažas skolotājas un pagasta pansionāta “Atvasa ra” iedzīvotāja Gvendina Karlsone.
Vietējā pašvaldība novērtē “Kameņu” nesavtīgo darbu, ik vasa ru bez maksas piedāvājot transportu vienas dienas ekskursijai. Ceļojot pa Latviju, Vecumnieku seniores ir dziedājušas Minhauzena muzejā, Cesvaines pilī un neskaitāmās citās vietās. “Mēs garīgi nenovecojam un tādas arī paliksim, iekams pastāvēs “Kamenes”,” ir pārliecināta Elfrīda Dišlere. Liels stimuls seniorēm šķiet ansambļa atpazīstamība un publikas pozitīvās atsauksmes.
Ansambļa vadītāja Līga Lauriņa atzīst, ka interešu grupā valda apbrīnojama saskaņa, lai gan dalībnieču raksturi ir atšķirīgi: “Sievas ir sirsnīgas, labestīgas, viņas ir nostiprinājušas pozitīvu attieksmi pret dzīvi, nesūrojas un nečinkst. Varbūt izpildījuma mākslinieciskie kritēriji nav pārāk augsti, toties dvēseliskums plūst pārpārēm.”
Spēj iejusties dažādos tēlos
Misas tautas nama vokālais ansamblis “Vēja meitenes” sākotnēji veidojās no jaunām māmiņām, kuras veda bērnus uz dziedāšanas nodarbībām. Kopu ir dibinājusi un vada Olga Černišova – agrāk mūzikas skolotāja, bet tagad – Vecumnieku pagasta sociālās palīdzības dienesta speciāliste.
Repertuāru “Vēja meitenes” galvenokārt veido atbilstoši pasūtījumam. Dziedātājas bieži tiek aicinātas piedalīties pagasta un mūsu rajona sarīkojumos. Publiku saista dalībnieču improvizācijas spēja, artistiskums un stila izjūta, iejūtoties dažādos tēlos. Dziedātāja un Misas tautas nama vadītāja Sandra Vēvere precizē: “Ja vajag, dziedam krievu folkloru vai kļūstam par čigānietēm, sniegpārsliņām, balerīnām.” Visas 12 dalībnieces ir atraktīvas personības, kuras cita citu papildina. Tas nenozīmē, ka ansambļa repertuārs ir tikai izklaidējošs. Arī “Vēja meitenes” dzied baznīcās un pansionātos, Ziemassvētku, Lieldienu dievkalpojumos.
SIA “Kūdrinieks” grāmatvede Aija Kotāne jau deviņus gadus ir ansambļa dalībniece. Nepieciešamību iesaistīties amatierkopā viņa motivē tā: “Man ir vienmuļš, atbildīgs darbs. Lai gūtu enerģiju, vajag atslodzi. Ansamblī esmu atradusi domubiedres, kuras ir tikpat drastiskas un aktīvas. Koncertos mūs ļoti iedvesmo kontakts ar publiku, rodas labvēlīga enerģija. Vecumnieku pagasta vīri strādā mežā, brauc pelnīt naudu uz Rīgu, tādēļ pašdarbībā lielākoties darbojas sievietes. Tas nemaz nav peļami.”
Olga Černišova nešaubās par amatierkopu sociālo nozīmīgumu: “Katrs var izvēlēties tīkamu pašizpausmes veidu. Mākslinieciskās kvalitātes standartus nevajadzētu uzskatīt par noteicošiem. Daudz svarīgāks ir dzīvesprieks, integrēšanās sabiedrībā un pašvērtības apziņa, ko sniedz radoša darbība.”
***
Uzziņai
Vecumnieku pagasta iedzīvotāju nosauktās tradīcijas:
– pagasta svētki,
– sporta sarīkojumi un sacensības,
– Līgo vakars pie ezera,
– pensionāru Ziemassvētku balle,
– aktīva iesaistīšanās pašdarbībā,
– pagasta vēstures pētīšana,
– ikgadējā vecmāmiņu balle Misas tautas namā,
– vidusskolas absolventu salidojums.
