Rakstu, lai izteiktu viedokli, kas nesakrīt ar Diānas Eglītes izteiktajām domām publikācijā «Ir pret viena ciema novadu».
Rakstu, lai izteiktu viedokli, kas nesakrīt ar Diānas Eglītes izteiktajām domām publikācijā “Ir pret viena ciema novadu” (“Bauskas Dzīve”, 28. janvāris, 2. lpp.). Es nedomāju kritizēt, ne arī pārmest avīzei. Tā ir interesanta, un to vienmēr esmu abonējis. Cītīgi krāju arī visus materiālus, kas parādās par Bārbeli un Bauskas rajona vēsturi. Par to jums visiem liels paldies. Taču pārdomām mani mudināja tas, ka pēdējā laikā ir sakrājies tik daudz kritisku materiālu par Bārbeli sakarā ar novada veidošanu, ka šķiet – Bārbele ir pati galvenā ļaunuma sakne, kas neļauj veidot novadus.
Atbalstu Bārbeles pa gasta padomi, ka tā ir pret novadu veidošanu, ņemot vērā, kā jautājums pašlaik tiek risināts. Visās ministra Gatera intervijās esmu dzirdējis tikai vienu: “Pagastos dzīve ritēs kā līdz šim, bet būs iespējas realizēt lielākus projektus.” Tiešām jāmaina domāšana. Vai tad mums nav mācība ar privatizācijām un daudzām likvidācijām, kad vispirms izdarījām, tad sākām veidot likumus, lai kaut kā izķepurotos no situācijas? Tagad lauki ir pilni ar fermu graustiem, kur, prātīgi atbalstot izveidojušās paju sabiedrības, liela daļa būtu spējušas pārkārtoties un turpināt darbu. Arī ar novadu veidošanu ir tas pats. Ir taču izveidojušies novadi, ir kaut kāda pieredze, to vajadzēja izpētīt. Valdībai šo gadu laikā sen jau bija jābūt izstrādātam likumam par novadu domes vēlēšanām, par pagastu statusu novadā un citiem likumiem. Vajadzēja virzīt darbību, lai pagastus projektējamā novadā dažādā veidā tuvinātu. Ministra solījumi ir tukši, jo pēc brīža tajā vietā sēdēs cits ministrs vai ministriju likvidēs.
Toties likums ir garants. Jūs teiksit, ka pagasti slēgs līgumus. Līdz vēlēšanām jau tos vēl kaut kā ievēros, bet pēc tām jaunā dome par tiem aizmirsīs. Tad nelīdzēs Aigara Dziļuma ieteiktās vīru un sievu domubiedru grupas. Starp citu, arī godājamā A. Dziļuma vēlētāju apvienība “Sadarbība” priekšvēlēšanu programmas 15. punktā raksta: “Nepieļaut Bārbeles pagasta pievienošanu citām pašvaldībām, bet turpināt slēgt sadarbības līgumus ar tām, nodrošinot iedzīvotājiem pilnvērtīgus pakalpojumus.”
Tagad grib panākt, lai pagasti apvienojas brīvprātīgi bez kaut kādiem likumiem. Ja kaut kas neies, tad mierīgi varēs teikt, ka mēs jau jūs nespiedām apvienoties, jūs to izdarījāt brīvprātīgi. Tādēļ es domāju, ka nav jāsteidzas. Ja valdība liks pievienoties, tad lai arī uzņemas atbildību par sekām.
Rakstā minēts, ka Bārbeles pagasts jau nepazudīs. Droši vien kaut kur kāds uzraksts būs, bet liela nākotne jau nav paredzama. Skolu var viegli optimizēt, iegādājoties pāris autobusu. Tas ir daudz lētāk, nekā uzturēt mācību iestādi. Tautas namu arī nav vērts katru dienu kurināt, jo tur vairs pagasta padomes nebūs, bet bibliotēkā var ielikt ilgdegošu krāsniņu. Tā kā vakaros autobusi būs brīvi, tad pāris reižu nedēļā pašdarbniekus var aizvest arī uz centru. Tādējādi var gadīties, ka Bārbeles pagastā bez Gaismas kluba grausta parādīsies arī tautas nama grausts.
Vēl man rodas viena nepatīkama priekšnojauta saistībā ar visu Latviju. Vai mums būs vairs grandiozie Dziesmu svētki? Šeit ir cerība tikai uz pilsētām. Apvienošanās vienmēr ir samazinājušas arī pašdarbnieku skaitu. Pētot Bārbeles pagasta vēsturi, atklājas, ka mazo kolhozu laikā te bija četri deju kolektīvi, trīs ansambļi, divi kori, trīs dramatiskie pulciņi. Pēc apvienošanās palika tikai pa vienam.
Nobeigumā es gribētu tikai teikt, ka man nav nekādu iebildumu pret Vecumniekiem. Tās ir vislabākās atmiņas par vidusskolas gadiem. Tajos laikos mēs dzīvojām uz vietas un nebraukājām katru vakaru mājās. Vasarās mēnesi bija ražošanas prakse. Tā kā mēs pazinām Vecumniekus un bijām aktīvi sabiedriskajā dzīvē. Es, protams, vēlu arī šodien Vecumniekiem uzplaukumu un ceru, ka piepildīsies tās daudzās idejas pēc divdesmit, trīsdesmit, piecdesmit gadiem, kādas mēs atklājām domrakstos par Vecumniekiem.
SKOLOTĀJS
