Šķietami formālā un vienkāršā dzīvesvietas deklarēšana, izrādās, var izraisīt nopietnas nesaskaņas ģimenē.
Šķietami formālā un vienkāršā dzīvesvietas deklarēšana, izrādās, var izraisīt nopietnas nesaskaņas ģimenē.
Tā secina “Bauskas Dzīve”, skaidrojot tai uzticētā vēstulē minētus faktus, meklējot atbildes uz jautājumiem.
Svītrot nedrīkst
Bauskai netāla pagasta iedzīvotājs Uldis M. turpina pagaidām nesekmīgu cīņu, lai atzīme par viņa pieaugušā audžudēla agrākā pieraksta vietu ģimenei piederošā dzīvoklī tiktu svītrota. Pavisam un uz visiem laikiem. Tā viņš gribētu. Ārpus šī raksta paliek pārdomas par to, cik samezglotas ir šīs ģimenes attiecības.
Par šo lietu informētas divas pašvaldības. Abās prasītājam ir skaidrots, ka, deklarējot savu dzīvesvietu citur, iepriekšējā deklarācija jeb pieraksts tiek dzēsts.
“Bauskas Dzīve” lūdza komentāru šajā gadījumā neiesaistītai personai – Bauskas Domes speciālistei iedzīvotāju un dzīvokļu jautājumos Sandrai Kazākai. Viņa Domē pieņem un izskata dzīvesvietas deklarācijas. Speciāliste skaidro, ka atzīmes par agrāko pieraksta vietu nekādā gadījumā nedrīkst svītrot. Tā ir šīs dzīvesvietas vēsture. Paņemot rokā vecu mājas grāmatu, tajā var atrast ziņas par daudziem cilvēkiem, kuri kādreiz tur mituši. Pierakstīti, izrakstīti uz laiku vai pavisam, dzimuši, miruši – tā ir dzīve, ko nedrīkst pārsvītrot. Tāpēc Ulda M. lūgums nav izpildāms.
Var pārsūdzēt tiesā
Savulaik citā pagastā iesniegta deklarācija nav garantija, ka pēc kāda laika atkal netiks deklarēta iepriekšējā dzīvesvieta. Tā tiešām var notikt, piekrīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) preses sekretāre Inga Saleniece. Tomēr viņa uzsver – ja vienreiz ar kāda cilvēka dzīvesvietas deklarēšanu ir bijušas problēmas, pašvaldībai atkārtoti iesniegtā deklarācija noteikti ir jāpārbauda, lai precīzi noskaidrotu deklarēšanas tiesisko pamatojumu. Turklāt nelielā pašvaldībā cits citu pazīst ļoti labi, tāpēc varbūt šādas lietas precizēt ir vieglāk nekā lielā pilsētā.
Savukārt dzīvokļa īpašniekam, neatkarīgi no ģimenes saitēm, ir tiesības prasīt deklarācijas anulāciju. Pašvaldībai šī prasība ir jāizskata atbilstoši būtībai. Pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā, ja tas prasītāju neapmierina, piebilst I. Saleniece.
Būs grozījumi
Ar pagasta pašvaldības attieksmi nav apmierināta sešus gadus veca zēna māmiņa Alla P. Viņa dzīvo Bauskā, bet bērna dzīvesvietu vēlējusies deklarēt pie vīramātes, kura mīt 12 kilometru no pilsētas, savā lauku īpašumā. Pagasta pašvaldībā deklarācija nav pieņemta, skaidrojot, ka tik mazam bērnam ir jādzīvo turpat, kur vecāki, šajā gadījumā – māte. Ja tā nenotiek, esot nepieciešams pagasttiesas lēmums, kas apliecina, ka bērna vecmāmiņa ir viņa aizbildne, skaidrots pagasta padomē.
Atklājas, ka šoreiz pašvaldība rīkojusies nepareizi, skaidro I. Saleniece. Pašlaik likumā teikts, ka vecāki sava bērna dzīvesvietu var deklarēt ārpus savām dzīvesvietām, tātad citur. Taču pašlaik Valsts kancelejā ir iesniegti grozījumi likumā, kas paredz, ka šo normu vajadzētu mainīt, nosakot, ka līdz konkrētam vecumam bērna dzīvesvietai tomēr ir jāsakrīt ar viena no vecāku dzīvesvietām, uzsver I. Saleniece.
Te savukārt ir, ko piebilst, Jautrītei Kļavai, Codes pagasta padomes lietvedei, kura pieņem deklarācijas. Viņa stāsta par bērniem, kuru vecāki no pagasta izrakstījušies, bet nepilngadīgie “uz papīra” joprojām skaitās codieši, kaut arī tur nedzīvo. Tas ietekmē starppagastu norēķinus ar izglītības iestādēm. Codes pašvaldība pārskaita līdzekļus citu pašvaldību mācību iestādēm par vairākiem šādiem skolas bērniem, kuri pagastā nav redzēti gadiem ilgi. Kamēr faktiskā dzīvesvieta nav deklarēta, viņi joprojām būs codieši piebilst J. Kļava.
Izmanto nepilnību
PMLP atzīst, ka dzīvesvietas deklarēšanas likuma nelielo nepilnību izmanto vecāki, kuri deklarē bērnus pie radiniekiem, lai vienkāršāk varētu pieteikties skolā pilsētā. Savukārt deklarējot bērna dzīvesvietu privātmājās laukos, dažkārt nojaušama vēlēšanās samazināt komunālos maksājumus.
Uzņēmuma “Bauskas ūdenssaimniecība” abonentu daļas speciāliste Dace Červinska teic, ka aprēķinos par komunālajiem maksājumiem tiek ņemti vērā dzīvesvietas deklarācijā norādītie dati. Arī tas, cik personu mīt dzīvoklī vai mājā. Ja kāds atsakās maksāt normatīvā norādīto, uzsverot, ka dzīvo citur, ir divas iespējas – deklarēt patieso dzīvesvietu vai arī uzstādīt ūdensskaitītāju, kas uzrādīs reālo patēriņu.
