Cilvēkiem, tāpat kā visai dzīvai radībai, ir apskaužama spēja pielāgoties. Jo īpaši politiķiem. J. Dombura kārtējā raidījumā «Kas notiek Latvijā?» piedalījās piecu par centriski labējām uzskatītu partiju pārstāvji.
Cilvēkiem, tāpat kā visai dzīvai radībai, ir apskaužama spēja pielāgoties. Jo īpaši politiķiem. J. Dombura kārtējā raidījumā “Kas notiek Latvijā?” piedalījās piecu par centriski labējām uzskatītu partiju pārstāvji. Bija vērojama tik jurkāniska saskaņa, ka jābrīnās, kāpēc vēl nav izveidota jaunā koalīcija.
Tas nav noticis, tāpēc jāpārskata notikumu secība.
E. Repšes pēkšņā demisija pārsteidza pat tādu stratēģi kā J. Jurkāns. Taču tas vēl nebija viss. Pirmdienas rītā kā pērkons no februāra debesīm atskanēja ziņa, ka J. Jurkāna Tautas saskaņas partija (TSP) kļuvusi nabagāka vēl par pieciem deputātiem, kuri dezertēja un devās uz LPP jeb mācītāju partiju, piesedzoties ar kristiešu morāli. Iespējams, Jurkāna atklāsme bija patiesa, sakot: man ir kauns, kā arī J. Urbanoviča izbrīns: tā ir nodevība.
“TB”/LNNK frakcijas vadītājs M. Grīnblats uzskata, ka tas ir labi nokārtots darījums, tikai – vai uz vienu sezonu, vai uz ilgāku laiku? Tēvzemieši šaubās, vai atšķaidītā LPP vairs ir nacionāls spēks un vai “TB”/LNNK iespējamo atrašanos vienā koalīcijā ar Jurkāna piecīšiem saprastu vēlētāji. No LPP vakar izstājies P. Kļaviņš un, iespējams, pāries uz JL.
“Dienas” komentētājs A. Ozoliņš domā, ka 8. Saeimā “vienotā blokā ienākušie rubikjurkānieši… jau būs atkal vienoti, līdzko māte Krievija sauks pie kases”.
Vislabāk jūtas zaļie zemnieki. Viņi bez aizspriedumiem ir gatavi doties gan pa labi, gan pa kreisi, nespriedelējot par kaut kādu tur ideoloģisku nesaderību.
Sarunu līkloči nekā laba nav devuši: Tautas partija samīlējusies sakuplojušajā LPP ģimenē, bet JL uzskata par neiespējamu brāļošanos ar Ždanokas audzinātajiem biedriem. Nedēļas vidū arī TP kļuvusi domīga – ko teiks vēlētāji.
Šleseristi īsto seju jau ir parādījuši, pārņemdami Maskavas stafetes kociņu no Jurkāna, lēš E. Repše, bet TP pārbaudījums bija vakardienas balsojums par partiju finansējumu, kā arī solītais atbalsts J. Strīķei KNAB vadītājas amatā.
Grūtā situācijā atradās Valsts prezidente: valdības krīze, kad darāmā pilnas rokas, lai Latvija godam iekļūtu ES, un krievu skolu aizstāvju štāba organizētā bļaustīšanās trešdien pie Prezidenta pils, žēlīgi viņai “dodot iespēju” neizsludināt Izglītības likumu. Prezidente šo “žēlastību” nepieņēma un bija nelokāma.
Par Maskavas atbalstu krievu skolu audzēkņu piketiem var tikai nojaust, bet Latvijas Radio vismaz trīs rīta ziņu blokos gādāja par bezmaksas reklāmu, ik pusstundu atskaņojot ierakstu, kurā Rīgas Domes deputāts G. Kotovs izklāstīja kārtējā piketa norisi. Arī nemitīgi atkārtota ziņa ir sava veida reklāma.
Nākamā nedēļa rādīs, vai “Kas notiek Latvijā?” skatītāju pārliecinošais balsojums par JL, TP, “TB”/LNNK un visiem atvērto ZZS koalīciju iespaidos politiķu pielāgošanos situācijai.
