Nacionālā teātra iestudējums «Ienesīga vieta» pirmo reizi publikai tika piedāvāts 2003. gada jūnijā.
Nacionālā teātra iestudējums “Ienesīga vieta” pirmo reizi publikai tika piedāvāts 2003. gada jūnijā. Izrāde saņēmusi daudz pozitīvu atsauksmju, galvenās lomas tēlotāju Uldi Dumpi autoritatīva teātru kritiķu žūrija atzinusi par pagājušā gada labāko aktieri.
Mākslinieks nesen svinēja nozīmīgu dzīves jubileju. Atzinīgi cildinošā noskaņā veidota, klajā nākusi jubilāram veltīta grāmata. Uldi Dumpi uzskatām par mūsu novadnieku, jo viņš savulaik absolvējis Bauskas 1. vidusskolu.
Ir jāredz Uldis Dumpis
Šāda bagātīga, pozitīvām izjūtām pildīta informācija skatītāju noskaņo pavisam citādam izrādes redzējumam. Uzreiz jāsaka, iecere attaisnojusies. Uldis Dumpis šajā iestudējumā, kā vairumā viņa spēlēto lomu, ir patiesi lielisks. Aktierim visas izrādes garumā izdevies saglabāt atveidotā ierēdņa Jusova viegli panaivo, tomēr viltīgo un mazliet nelietīgo stāju. Tā mijas ar krieviskas dvēseles plašumu, bezbēdību.
Tieši krievu mentalitātei atbilstīgā noskaņa skatītāju paņem savā varā, īpaši izrādes pirmajā cēlienā. Krogus aina, kurā īstu krievu veču žūpošana pāraug nebēdnīgā dejā, beidzas ar sirsnīgiem publikas smiekliem un aplausiem. Līdzās Ulda Dumpja spožajai spēlei nedaudz bālāks ir pārējo aktieru tēlojums. Vērot un baudīt var Ģirta Jakovļeva, Lolitas Caukas, Ulda Anžes, Ditas Lūriņas sniegumu.
Nauda pār visu
Lugas pamatdoma ir pavisam vienkārša – nav labi sevi pakļaut naudas visspēcīgai varai. Taču tai pretoties ir bezgala grūti. Scenogrāfe Tatjana Šveca visus skatuves griestus piekārusi ar aploksnēm, kuras tik vilinoši vai prasīt prasās, lai tās paņem. Un ierēdnim neatraidīt kukuli – tas šķiet tik pašsaprotami. Nelaime tikai viena – ienesīgo vietu, kur var dabūt labus kukuļus, nav nemaz tik daudz.
Ulda Anžes atveidotais jaunais ierēdnis Žadovs nolēmis strādāt godīgi un kārtīgi. Viņa sieva sākumā piekrīt vīra nostājai, taču vēlāk, māsas un mātes pierunāta, vēlas, lai dzīvesbiedrs nestu mājās vairāk naudas, bagātīgas dāvanas. Skaidrs, lai to dabūtu, jāsāk strādāt kādā “ienesīgā vietā”. Lugas darbībā rodas konflikts starp morāles un mantiskām vērtībām.
Pārspīlēta didaktika
Diemžēl izrādes otrais cēliens ir tik pretējs pirmajam. Pazudis slāviskais gars aktieru tēlojumā, nav jaušama laikmeta noskaņa scenogrāfijā. Visam pāri viena klaja didaktika, moralizēšana.
Stundu ilgā cēliena darbības jēga izsakāma vienā frāzē – redz, pie kā noved mantkārība jeb ņemt kukuļus nav labi. Tādējādi pēc vizuāli spilgtā un atraktīvā pirmā cēliena otrā daļa skatītāju nogurdina ar vienmuļību. Tikai Ulda Dumpja parādīšanās spēles laukumā atkal izrādei uz kādu mirkli piešķir dzīvīguma dzirksti.
Stāsts ir par mīlestību
Režisors Arkādijs Kacs izrādes programmiņā pauž viedokli par Aleksandra Ostrovska lugu. Šīs domas ir vērts izlasīt, tad izrādi var mēģināt skatīt nedaudz citādā rakursā.
“Uzskatu, ka “Ienesīga vieta” ir viena no skaistākajām komēdijām par mīlestību ne tikai krievu, bet visas pasaules klasiskajā dramaturģijā. Šī “ienesīgā vieta” ir tikai tas lakmusa papīrs, ar kura palīdzību tiek pārbaudīts visnozīmīgākais – mīlestība. Vīrieša mīlestība pret sievieti, mātes pret meitām, bagāta veča pret jaunu, skaistu sievieti. Lugas varonis Žadovs ir viena no vispievilcīgākajām un nozīmīgākajām personām pasaules komediogrāfijā. Ideālists – un tāpēc arī pārāk taisns un ass, bieži pat smieklīgs,” tādu skaidrojumu piedāvā režisors.
Žēl tikai, ka Ulda Anžes tēlotais Žadovs pilnībā nespēj pildīt režisora ieceri. Varbūt pat tāpēc, ka pārāk spilgts uz skatuves savā lomā ir “mūsējais” Uldis Dumpis.
