Vecumnieku pagasta SIA «Mūsu saimnieks» bijusī sētniece Anita Skurule pēc padoma vērsās «Bauskas Dzīves» redakcijā. Pērn viņa tika pieņemta darbā, jo sabiedrība nolēma algot vēl vienu sētnieku daudzdzīvokļu māju mikrorajonā.
Vecumnieku pagasta SIA “Mūsu saimnieks” bijusī sētniece Anita Skurule pēc padoma vērsās “Bauskas Dzīves” redakcijā. Pērn viņa tika pieņemta darbā, jo sabiedrība nolēma algot vēl vienu sētnieku daudzdzīvokļu māju mikrorajonā.
Ļaujas spontānām emocijām
Anita Skurule ir strādājusi ar milzīgu entuziasmu, vasarā viņai palīdzējuši ģimenes locekļi. Iespējams, ka dažiem viņas darbošanās nav patikusi, jo laiku pa laikam SIA “Mūsu saimnieks” saņēmusi iedzīvotāju sūdzības. A. Skuruli par to esot informējis sabiedrības vadītājs Viesturs Lipsts. Par neapmierinātības iemeslu galvenokārt minēta nekārtība pie atkritumu konteineriem. Janvāra beigās sētniecei pa tālruni Viesturs Lipsts atkal izteicis aizrādījumu par it kā nenotīrītiem celiņiem. Uzņēmuma vadītājs sarunu beidzis ar vārdiem: “Ja nevarat tikt galā, rakstiet atlūgumu.”
Dīvaini, bet Anita Skurule tieši tā arī rīkojusies. Uzrakstījusi atlūgumu, aiznesusi uz grāmatvedību, taču pēc pāris dienām impulsīvo rīcību sākusi nožēlot. “Viņa atnāca un gribēja paņemt dokumentu atpakaļ, bet uzņēmuma vadītājs bija to akceptējis un uzrakstījis rīkojumu. Anitas rīcība man šķita pārsteidzīga. Es un kolēģes spriedām, ka viņai varbūt par grūtu bija diendienā stumdīt smagos konteinerus,” faktu komentē SIA “Mūsu saimnieks” grāmatvede Aija Veismane.
Grūti samierināties ar pārestību
Anita Skurule ieradās redakcijā ne jau tāpēc, ka gribētu tikt atjaunota darbā. Viņas situācijā diez vai tas būtu iespējams, jo atlūgums ir uzrakstīts pēc pašas brīvas gribas. Turklāt SIA “Mūsu saimnieks” administrāciju nudien nevarētu vainot nelikumīgā rīcībā.
Sētniece jūtas sāpināta, ka viņas darbs, kam ticis veltīts tik daudz pūļu, izrādījies nevajadzīgs: “Es nevaru samierināties ar pārestību. Katrā vietā atradīsies neapmierinātie. Ja dažu pensionāru kašķīguma dēļ mans ieguldījums Vecumnieku pagasta centra labiekārtošanā vispār tiek noliegts, rodas nepilnvērtības sajūta. No darba nekad neesmu baidījusies, jo man ir trīs skolojami bērni un par viņu labklājību jāgādā. Tādēļ savā zemnieku saimniecībā audzēju stādus un puķes, ko vietējā tirdziņā pārdodu. Sievas uz mani šad tad meta greizus skatus, bet kur ir norādīts, ka sētniecei darbā jāpavada visa diena? Teritoriju paguvu uzkopt agrās rīta stundās.”
SIA “Mūsu saimnieks” grāmatvedības darbiniecēm “Bauskas Dzīve” lūdza parādīt sētnieka amata pienākumu aprakstu. Viesturs Lipsts atbildēja, ka detalizēti amata apraksti vēl nav izstrādāti, bet tie drīzumā tapšot. Pašlaik dokumentāri ir fiksēti tikai vispārīgi darba virzieni, nenorādot konkrētas darba stundas un neuzskaitot visus pienākumus.
Konflikta iemesls – konteineri
Galvenais arguments, kas Viesturu Lipstu mudinājis parakstīt atlūgumu, esot iedzīvotāju pretenzijas. Situāciju viņš raksturo tā: “Līdz 2003. gadam pagasta centrā strādāja divi sētnieki. Nolēmām pieņemt darbā vēl vienu, lai uzlabotu kārtību daudzdzīvokļu ēku mikrorajonā. Tur sētnieka nekad nav bijis, iedzīvotāji paši ir rūpējušies par apkārtni.
Kopš Anita sāka strādāt, iedzīvotāju pretenzijas nācās uzklausīt aizvien biežāk. Esmu dzirdējis, kā pagasta sievas viņu “knābāja” par sēdēšanu tirgū. Galu galā, ja mēs maksājam sētniekam 80 latu mēnesī, tad jādara viss iespējamais, lai darba rezultāts būtu nevainojams. Kārtības pie konteineriem nebija – tas ir neapstrīdams fakts. Citu iebildumu man nav.”
Kas tagad gādās par kārtību mikrorajonā? Viesturs Lipsts atbildēja, ka ir noslēgts līgums ar personu, kura uzraudzīs teritoriju pie konteineriem, par darbu saņemot 15 latu mēnesī. Cits sētnieks darbā netikšot pieņemts, jo eksperiments izrādījies neveiksmīgs.
Anita Skurule, nostrādājusi likumā paredzētos pilnus deviņus mēnešus, saņems bezdarbnieces pabalstu. “Es atviegloti uzelpoju, kad biju izrēķinājusi viņas nostrādāto laiku. Vismaz cilvēkam būs sociālas garantijas. Man šķita, ka enerģiskā Anita būs ļoti laba sētniece, bet nekas no tā neiznāca,” piebilda SIA “Mūsu saimnieks” grāmatvede.
Svarīgs ir katrs lats
Sētnieces darba vērtējumā mikrorajona iedzīvotāji nav vienprātīgi. “Mums viņa nepatīk kā cilvēks,” emocijām ļāvās kāda dāma, kura nevēlējās nosaukt savu vārdu. Turpretī uz ielas sastaptā kaimiņiene apgalvoja pretējo, cildinot Anitas mērķtiecību un aktīvo dzīves pozīciju.
Visnotaļ objektīvs attieksmē pret notikumu centās būt Andris Hils. Viņš uzskata, ka mikrorajonā dzīvo “kulturāla publika”, kas daudzus gadus itin labi iztikusi bez sētnieka. Vienīgi atkritumu konteineru laukums varētu būt kārtīgāks. “Anita kopā ar saviem bērniem vasarā šeit ļoti cītīgi strādāja. Neko sliktu par sētnieci nevaru teikt. Attaisnoju arī viņas rosīšanos tirgū. Vairāku bērnu māmiņai katrs lats ir svarīgs. Es Anitas vietā pie sētnieces darba ar nagiem un zobiem turētos, jo tas garantē nelielus, taču pastāvīgus ienākumus,” pārdomas “Bauskas Dzīvei” uzticēja Andris Hils.
