Šķiet, vēl nekad Latvijā jēdzieni «godīgums», «atklātība», «caurspīdīgums» u. tml. nav ekspluatēti tik intensīvi kā pēdējā laikā.
Šķiet, vēl nekad Latvijā jēdzieni “godīgums”, “atklātība”, “caurspīdīgums” u. tml. nav ekspluatēti tik intensīvi kā pēdējā laikā. Pie apvāršņa ir parādījušies optimisti, kas šos jēdzienus pamazām sāk attiecināt arī uz valsts un pašvaldību pasūtījumiem, kuriem katru gadu tiek tērēti simti miljonu latu. To, ka līdz gaismai šī tuneļa galā vēl tālu, domājams, apliecinās katrs Latvijas uzņēmums, kam ir palaimējies piedalīties kādā konkursā. Izrādās, par konkursu problēmām ir jārunā pat tādā specifiskā jomā kā mūsu vēsturiskā mantojuma saglabāšana un apsaimniekošana. Daudz intriģējošu notikumu šajā sakarā risinās Rundāles pils muzejā.
Man nav vienaldzīgs gan Rundāles pils, gan manis maksāto nodokļu liktenis, tādēļ šajā publikācijā vēlos aplūkot dažus aspektus tās apsaimniekošanā. Ugunsnelaime Cesvaines pilī kārtējo reizi ir apliecinājusi aksiomu, ka obligāts nosacījums sekmīgai arhitektūras pieminekļu apsaimniekošanai ir profesionālas un operatīvi reaģēt spējīgas apsardzes nodrošināšana. Šādai apsardzei neapšaubāmi ir jābūt arī Rundālē. Bet kāda ir pašreizējā situācija?
Pagājušā gada 11. novembrī Rundāles pils muzejs izsludināja atklātu konkursu “Par Rundāles pils muzeja kompleksa apsardzes nodrošināšanu”, kurā kopā ar sešiem citiem uzņēmumiem pieteicās arī manis pārstāvētais uzņēmums SIA “Armāda”. Kopējā piedāvājuma cena svārstījās no 20 tūkstošiem 736 latiem līdz 64 tūkstošiem 752 latiem. Nepagāja nemaz tik ilgs laiks, līdz pagājušā gada 17. decembrī konkursa komisija par uzvarētāju pasludināja SIA “Evor”, kaut arī sākotnēji šī pretendente par saviem pakalpojumiem piedāvāja otro dārgāko cenu. Šis apstāklis gan nekļuva par šķērsli “Evor” ceļā uz uzvaru, jo mazliet vēlāk “precizētā” cena saruka vairāk nekā par 12 tūkstošiem latu, tādējādi minētajam konkursam piedodot drīzāk izsolēm raksturīgu azartu. Jāpiebilst, ka pat precizētā “Evor” cena bija lielāka par lētāko piedāvājumu.
Konkursu izsludināja tik “savlaicīgi”, ka vienkārši neatlika laika apstrīdēt tajā pieļautās nelikumības – jau šī gada 1. janvārī konkursa uzvarētājam bija jāsāk Rundāles pils muzeja kompleksa apsardze, nevis jāvēršas ar sūdzībām Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Tādējādi pat tika radīta situācija, ka šis nenovērtējamais arhitektūras piemineklis ar visām tā telpās esošām mākslas vērtībām var palikt bez apsardzes. Tas savukārt vedina uz domām par to, ka konkursā vēl pirms tā sākuma pasūtītājam bija savs favorīts. Protams, “labie” šajā situācijā ir it kā nevainīgie konkursa uzvarētāji un rīkotāji, bet sliktie ir tie, kas meklē kašķi IUB.
Citādāk domā IUB Sūdzību izskatīšanas komisija, jo “Armādas” un vēl četru konkursa dalībnieku sūdzības atzinusi par pamatotām. Manas aizdomas par tīri orvelisku vienlīdzību starp konkursa pretendentiem un zināmu labvēlību pret SIA “Evor” no konkursa rīkotāju puses apstiprina arī IUB speciālistu lēmumā atzītais, ka: “.. pasūtītāja attieksme pretendentiem nav bijusi vienāda”. IUB Sūdzību izskatīšanas komisija ir uzdevusi pasūtītājam – Rundāles pils muzejam – atkārtoti izvērtēt atklātā konkursā iesniegtos piedāvājumus, tostarp SIA “Evor” piedāvājumu, vērtējot tās sākotnēji norādīto kopēji piedāvāto cenu.
Dīvaina “sakritība”, bet patlaban saskaņā ar pagaidu līgumu Rundāles pils muzeja kompleksu apsargā tieši “Evor”. Savukārt svaigākā aktualitāte šajā lietā ir, manuprāt, acīmredzamie Rundāles pils muzeja mēģinājumi vilkt laiku un panākt jauna atklāta konkursa rīkošanu, kas arī ir vainagojies ar panākumiem – šī gada 16. februārī konkursa komisija ir paziņojusi par jauna konkursa rīkošanu. Bet pa to laiku “Evor” uz pagaidu līguma pamata varēs turpināt apsargāt Rundāles pili. Gan jau nākamo konkursa nolikumu varēs “piedzīt” tā, lai atkal uzvarētu vajadzīgais dalībnieks. Interesanti, kurš pretendents tiks atzīts par “uzvarētāju” šajā konkursā?
Tāpēc, zinot, cik vāja Latvijā, it īpaši ārpus Rīgas, ir pilsoniskā sabiedrība, ir svarīgi, lai tās modrā acs sekotu līdzi šādiem gadījumiem. Kaut arī “Armādas” piedāvātā cena bija tikai trešā lētākā iepriekšējā konkursā, tomēr man šķiet ļoti nozīmīgi, lai nākamais konkurss noslēgtos godīgi un Rundāles pils muzeja kompleksa apsardzi nodrošinātu vislabākais no konkursa pretendentiem par optimālu cenu. Jo tas ir Rundāles pils muzeja goda un prestiža jautājums, to es neuzskatu par mazsvarīgu.
Tas, ko vēlamies panākt šajā lietā, – lai Rundāles pils muzeja komplekss saņemtu labāko apsardzi, kāda vien pašlaik ir objektīvi iespējama – par līdzekļiem, ko muzejs var atļauties izmantot šim pakalpojumam. Nevērība vai arī kādi citi subjektīvi apstākļi, izvērtējot šāda konkursa pretendentus, var maksāt pārāk dārgi. Muzeja prestižs un labais vārds var izrādīties mazsvarīgākie zaudējumi kļūdainas pretendenta izvēles gadījumā. Bet Rundāles pils mums tikai viena.
Ar cieņu – M. SPRŪDS, SIA “Armāda” īpašnieces a/s “Max group” valdes priekšsēdētājs
Redakcijas piebilde – “Bauskas Dzīve” šīs vēstules sakarā uzklausījusi arī Rundāles pils muzeja viedokli, tas būs lasāms laikrakstā pirmdien, 23. februārī.
