Latvijā Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks šovasar, 12. jūnijā. Tajās piedalīsies gan Latvijas, gan citu ES dalībvalstu balsstiesīgie iedzīvotāji.
Latvijā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas notiks šovasar, 12. jūnijā.
Tajās piedalīsies gan Latvijas, gan citu ES dalībvalstu balsstiesīgie iedzīvotāji. Eiroparlamenta vēlēšanās Latvija būs viens vēlēšanu apgabals, no kura EP jāievēl deviņi deputāti. Centrālā vēlēšanu komisija kandidātu sarakstus Eiroparlamenta vēlēšanām sāks pieņemt 24. martā.
Katrs būs “piesaistīts” konkrētam iecirknim
Šīs būs pirmās vēlēšanas pavisam drīz pēc Latvijas uzņemšanas ES. Bauskas rajona vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Gailis akcentēja: “Vislielākā atšķirība no citām Latvijā notikušām vēlēšanām ir tā, ka speciāli Eiroparlamenta vēlēšanām ir izveidots vēlētāju reģistrs. Katrs balsstiesīgais būs “piesaistīts” konkrētam iecirknim. Pārējais būs līdzīgi kā nesenajās Saeimas vēlēšanās – būs aploksne, partiju kandidātu saraksti, no kuriem jāizvēlas viens. Tajā vēlētājs atzīmē “+” vai svītro kandidātus, vai neizdara nekādas atzīmes. Varēs nobalsot arī iepriekš.”
J. Gailis sacīja, ka pašlaik, gatavojoties EP vēlēšanām, īpašu problēmu nav. “Brunavas pagastā būs tikai viens vēlēšanu iecirknis – pagasta padomes ēkā. Savukārt Rundāles pagastā bija viens iecirknis, tagad būs divi – pagasta padomes ēkā un Saulaines profesionālajā vidusskolā. Tā izlēmušas vietējās pašvaldības. Domāju, ka problēmas radīsies vēlāk, kad atklāsies nepilnības iedzīvotāju reģistra datos un kad vēlētāji tomēr gribēs mainīt iecirkni, kas, ievērojot noteiktu procedūru, būs iespējams,” skaidroja J. Gailis.
Balsstiesīgie saņems uzaicinājumu
Pirms EP vēlēšanām katrs vēlētājs saņems uzaicinājumu doties vēlēt. Tajā būs minēts arī vēlēšanu iecirknis, uz kuru jāiet. Vēlētāju reģistrs tiks veidots pēc iedzīvotāju reģistra datiem, tātad balsotājs tiks uzaicināts doties vēlēt uz to iecirkni, kur deklarēta viņa dzīvesvieta.
Vai jaunā kārtība nav lieka birokrātija? “Ieejot ES, mums jāpieņem attiecīgie noteikumi. Tā kā netiks spiesti zīmodziņi pasē, tad tehniski nav citu iespēju nodrošināt principu: viens vēlētājs, viena balss. Protams, ka alternatīva ir balsošana elektroniskā veidā, bet tā būs tālākā nākotnē,” skaidroja J. Gailis.
Princips – viens vēlētājs, viena balss
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars informēja, ka vēlētāju sadalīšana pa iecirkņiem notiek tieši pašlaik. “Iespējams, Eiroparlamenta vēlētāju un vēlēšanu iecirkņu skaitu nāksies papildināt un precizēt. Ir vairāk nekā septiņdesmit tūkstoš iedzīvotāju, kas reāli nav piesaistīti nevienam vēlēšanu iecirknim, jo savu dzīvesvietu nav deklarējuši nekur,” sacīja A. Cimdars.
Interesanta situācija izveidosies Bauskas pilsētā, kur katram no trim vēlēšanu iecirkņiem tiks piesaistīti konkrēti iedzīvotāji. Tas radīs neērtības, jo cilvēkam grūti pieņemt to, ka viņam vēlēt jādodas uz Tautas namu, kaut arī daudzus gadus viņš savu viedokli paust devies, piemēram, uz iecirkni Bauskas 1. vidusskolā.
***
Uzziņai
– Eiroparlamenta vēlēšanās deputāti tiek ievēlēti uz pieciem gadiem.
– Pašlaik Eiropas Parlamentā ir 626 deputāti, bet, ES paplašinoties, to skaits pieaugs līdz 732. Tas, cik deputātu tiks ievēlēti EP, atkarīgs no valsts iedzīvotāju skaita.
– Bauskas rajonā ir 21 vēlēšanu iecirknis, Bauskas pilsētas, Rundāles un Vecumnieku pašvaldības teritorijā ir vairāk nekā viens vēlēšanu iecirknis.
