Cilvēks ir viegli ievainojams. Nemaz nevajag lodi, to var izdarīt ar vārdu, kas nepakļaujas aizmirstībai.
Cilvēks ir viegli ievainojams. Nemaz nevajag lodi, to var izdarīt ar vārdu, kas nepakļaujas aizmirstībai. Esam bijuši reņģēdāji, mums piedēvēts mazā cilvēka sindroms, bet valsts, kurā dzīvojam, saukta par muļķu zemi.
Nupat tautas aktivitātes kļuvušas par “pūļa diktatūru”.
Pirms gadiem pieciem Latvijas rakstnieki, mākslinieki, zinātnieki, vienā vārdā saukti par inteliģenci, atklātā vēstulē Saeimai rosināja par Valsts prezidenti izraudzīt latvieti no Kanādas Vairu Vīķi-Freibergu. Paldies viņiem par to, jo tas bija “pūļa” augstākās raudzes aicinājums un netika kritizēts.
Kļūdās ne tikai prezidenti, bet arī karaļi. Kā tas notika nedēļu iepriekš, kad Zviedrijas karalis, būdams ārzemēs, bija paudis savu personisko viedokli kādā ārpolitikas jautājumā un gandrīz sašķobīja kaimiņu karaļvalsti.
Mazliet greiza pašlaik ir arī mūsu “karaliste”. Viena valdība ar pārslogotiem ministriem vēl strādā, otra – veidojas. Ar grūtībām. Arī pēc 24 stundu ilgas pauzes “Jaunā laika” iecirtība – neatkāpties no E. Repšes – nedeva prezidentei iespēju nosaukt premjera amata kandidātu no šīs partijas. Bija jāizvēlas kompromisa variants “zaļais” I. Emsis. Viņš jau pirmajā dienā solīja, ka nebūs labāks par jau bijušajiem premjeriem un sarunāja arī citas dīvainības. Tikai idiots neatvērtu Izglītības likumu gadījumā, ja sāktos asiņaini konflikti. “Dienas” komentētājs A. Ozoliņš šo I. Emša teicienu vērtē kā norādījumu, kas jādara Latvijas ienaidniekiem.
Pirmdiena nāca gaidu pilna. Valdības veidotājs rādīja savu lokanību: bija gatavs atteikties no sadarbības ar LPP, “Jaunajam laikam” piešķirt noteicošo lomu koalīcijā. Tomēr Repšes partija spītīgi teica nē. Emsis esot pārāk svārstīgs, un, ja viņš veidos valdību, JL paliks opozīcijā. Šķiet, lietas labad Emsis būtu ar mieru sadarboties ar visiem politiskajiem spēkiem, jo, viņaprāt, nepastāv partiju ideoloģiski konflikti, tikai personiskas nesaskaņas.
Otrdiena varēja būt izšķiroša, ja “TB”/LNNK būtu izlēmīga. Kā allaž apvienība lavierē starp jā un nē. Šoreiz vilcināšanās ir pamatota. Pēc JL atteikšanās darboties valdībā Emša vadībā “tēvzemiešu” rokās nonāca gan valdības, gan arī pašas apvienības liktenis. Topošā koalīcija “TB”/LNNK jau piedāvā vairākus atbildīgus amatus, bet atrašanās kopā ar destruktīvajiem spēkiem (pārbēdzēji no TSP) būtu pilnīgs fiasko vēlētāju acīs.
Divi no “pūļa” – dzejnieki I. Ziedonis un M. Zālīte – vēstulē “Valstsvīriem” (“Dienas” 21. februāra numurā) brīdina no Pirmās partijas aktivitātēm “laikā, kad notiek ultrakreiso spēku spiediens pret neatkarīgās Latvijas valsts kārtību un likumiem”. Nedaudzajos teikumos ir daudz patiesības. Tāpēc skumji bija klausīties, kā “Rīta vingrošanā” Latvijas Radio cienījamos dzejniekus apņirdza Bendika kungs, ģenerāldirektoram Dz. Kolātam piepalīdzot.
Otrdienas vakarā negaidīts bija Ventspils mēra A. Lemberga Saeimas apciemojums. Smaidīgs un gatavs nirt politikā viņš pozēja filmētājiem un fotogrāfiem. Laikam jau sajutis deguma smaku.
