Latvijas Nacionālā teātra 85 gadu jubileja šīs nedēļas sākumā tika svinēta jau daļēji atjaunotā ēkā.
Latvijas Nacionālā teātra 85 gadu jubileja šīs nedēļas sākumā tika svinēta jau daļēji atjaunotā ēkā.
Apkārt vēl ir dēļu žogs, lielajā skatītāju zālē skan celtnieku soļi, taču ēku pamazām pārņem gaidāmā brīnuma priekšnojauta. Pavisam drīz, līdz ar pavasara iestāšanos, tā atbrīvosies no stalažām, aizsargtīkliem, nožogojumiem, lai skatītājiem atklātos sniegbaltos, zaļos un zeltainos toņos. Cerīga brīnuma noskaņa valdīja izremontētajā teātra Baltajā zālē 23. februārī.
Valsts un teātra vēsture
Uzrunājot svinību viesus, Rīgas Domes deputāts Dainis Īvāns uzsvēra, ka šī ir ne tikai teātra, bet visas tautas dzimšanas diena, jo teātra vēsture ir cieši saistīta ar Latvijas Republikas vēsturi.
Latvijas Nacionālais teātris (dibināts 1919. gadā) ir neatkarīgās Latvijas valsts lolojums, tajā pārmantotas un attīstītas latviešu aktiermākslas labākās tradīcijas. Ēkā, kurā teātris radis mājvietu, 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, pēc dažiem mēnešiem, 1919. gada 23. februārī, te notika pirmā jaundibinātā Strādnieku teātra izrāde. Savukārt tā paša gada 30. novembrī ar R. Blaumaņa lugu “Ugunī” atklāts Nacionālais teātris.
Ēka celta pēc latviešu arhitekta A. Reinberga projekta. Būvdarbi sākās 1899. gada jūnijā, pēc trim gadiem jaunais teātris tika iesvētīts. Jau nākamajā dienā, 1902. gada 15. septembrī, notika A. Ostrovska lugas “Sniegbaltīte” pirmizrāde.
Atgriezīsies no trimdas
Iespēju atkal spēlēt savā ēkā gaida arī aktieri. Visu remonta laiku viņi gan ir cītīgi strādājuši, uz izrādēm skatītājus aicinot dažādās Rīgas vietās. “Visgrūtākais šis laiks bija tehniskajam personālam,” “Bauskas Dzīvei” saka aktieris Uldis Dumpis. “Aktieri jau tikai brauca no vienas vietas uz otru un spēlēja gatavās, uzstādītās dekorācijās. Savukārt uz atjaunoto teātri sākumā noteikti ļaudis dosies skatīties ne tik daudz izrādes, vairāk to, kāda šī māja izskatās. Par savām lomām uz priekšdienām neko nezinu, vienīgi Arkādijs Kacs, “Ienesīgās vietas” režisors, pavasarī gatavos “Mēlnesības skolu”. Tur man būs jāspēlē.”
“Pat neticami, ka mēs atkal būsim atpakaļ, visi kopā, tā gandrīz ir kā tāda pasaka,” šī brīža izjūtas atklāj aktrise Lāsma Kugrēna. “Mums, aktieriem, ir bijis ļoti grūts šis gads, taču tagad šķiet, ka “trimdu” esam varonīgi pārdzīvojuši.” Elza Radziņa pauda vēlmi, kaut jaunajā mājā izrādes būtu tik emocionāli spilgtas, lai cilvēki vēl ilgi, “visu ceļu līdz pat Bauskai, justos iestudējuma varā”. Māksliniece gribētu ne tikai būt skatītāju rindās, bet arī uz skatuves, vismaz Aktieru zālē.
Skroderdienas būs
Teātra direktors Viesturs Rieksts “Bauskas Dzīvei” stāstīja, ka ilgi gaidītais notikums – atgriešanās vēsturiskajā ēkā – plānots marta beigās. Savukārt skatītājus uz izrādēm Nacionālais teātris jaunajā namā gaidīs jūnijā. Šosezon programmā paredzēti pieci jauniestudējumi, taču teātri atklās ar speciālu uzvedumu – Māras Zālītes un Mārtiņa Brauna “Poēma par skatuvi”. To iestudēs režisors Edmunds Freibergs, atskaņos Rīgas kamermūziķi diriģenta Normunda Šnē vadībā.
Darbu sākusi arī režisore Gaļina Poļiščuka. Viņa gatavo Raiņa lugu “Pūt, vējiņi!”. Režisors Pēteris Krilovs sāks strādāt marta vidū un iestudēs pirmo uzvedumu Aktieru zālei. Tā būs izrāde “Asperna vēstules” pēc H. Džeimsa stāstu motīviem. Savukārt sezonu slēgs ar jau tradicionālo iestudējumu “Skroderdienas Silmačos”, ko rādīs pirms Jāņiem, 22. jūnijā.
***
Uzziņai
– Visas ēkas un skatuves iekārtu kopējās izmaksas 1902. gadā bija 344 tūkstoši 964 tā laika Krievijas rubļi un 21 kapeika;
– tagad divus gadus ilgajiem teātra ēkas atjaunošanas darbiem iztērēts aptuveni 8,1 miljons latu.
