Latvijas vietvārdus lieto pat aiz mūsu valsts robežas. Lietuvas pilsētā Biržos ir Skaistkalnes iela.
Latvijas vietvārdus lieto pat aiz mūsu valsts robežas. Lietuvas pilsētā Biržos ir Skaistkalnes iela.
Vairāki zīmīgi orientieri
Dažas pazīmes liecina, ka ikviens Biržu iedzīvotājs noteikti zina šo ielu, jo tur atrodas pilsētas kapi. Tie atgādina monumentālu granīta pieminekļu dārzu. Lietuvā, tāpat kā Polijā, kapsētu veidošanas principi atšķiras no Latvijā ierastajiem.
Labs orientieris ir arī tēlniecības amatiera Jona Cibas māja ar neparastu skulptūru ekspozīciju – tādu kā akmenī kaltu “zooloģiskā dārza filiāli”. Ielas malā aiz žoga uz garāmgājējiem noraugās granīta lauvas, suņi, gulbju ģimenīte, lapsa, bet zvēriem pa vidu – gulošas kailas sievietes skulptūra.
Skaistkalnes iela aiz pilsētas robežas kļūst par šoseju, kas ved uz Latvijas ciemu ar tādu pašu nosaukumu. Biržu iedzīvotājiem nav nekādas vajadzības jautāt, vai viņi ir bijuši Skaistkalnē. Visi vecākā un vidējā gadagājuma lietuvieši noteikti atbildēs apstiprinoši.
Braukuši sēņot un iepirkties
Rajona laikraksta “Biržiečiu Žodis” (“Biržu Vārds”) grāmatvede Anna Averniene ar “Bauskas Dzīves” žurnālistiem sarunu sāk latviešu valodā. Mēs brīnāmies, kā viņa šo prasmi saglabājusi. Anna smaidot teic: “Valodu iemācījos Skaistkalnē. Manas dzimtās mājas atradās otrpus upei. Kopā ar māsu bieži gājām uz veikaliem un slavenajiem Kanepenes gadatirgiem. Mūsu ciemā netrūka latviešu valodas pratēju. Kopš tā laika ir aizritējis daudz gadu, bet, ja nepieciešams, varu sazināties latviski. Mans vārdu krājums gan ir sarucis.
Vēlāk latviešu valoda noderēja, kad braucām uz Rīgu pirkt strimalas. Jūs nezināt, kas tās ir? Tādas garšīgas, kūpinātas zivtiņas, kas padomju laikā pie mums bija iecienītākā Latvijas prece.”
Skaistkalne Annai vēl saistīta ar lieliskām sēņu vietām. Tik skaistu mežu Biržu apkārtnē neesot, tādēļ sēņošana Latvijā savulaik bijusi viņas ģimenes iecienīta nodarbe.
Biržu novada muzeja līdzstrādniece Lina Kuncīte atceras “iepirkšanās tūres” Skaistkalnē: “Latvijā bija ļoti kvalitatīva trikotāža. Lai radītu labu iespaidu, ar ciema veikala pārdevējiem dažus teikumus centāmies pārmīt latviski. Starp citu, Skaistkalnē bija preču bagātīga izvēle.”
Skandāla iemesls – skulptūra
Skaistkalnes ielas apbūve ir pieticīga. To veido Lietuvai raksturīgas koka mājas, kas krāsotas galvenokārt dzeltenā tonī. Slapjdraņķī uz ielas nav neviena gājēja, un mēs ar kolēģi esam vienīgie, kuri uzmanīgi pēta Jona Cibas skulptūru dārzu.
Vēlāk uzzinājām, ka meistars pievērsies tēlniecībai tikai pēc aiziešanas pensijā. Pirms tam viņš strādājis kolhozā. Tagad Jons esot turīgs cilvēks, jo pasūtījumu netrūkstot. Mākslas lietpratēji viņa daiļradi gan vērtējot diezgan skeptiski.
Vietējā laikraksta redaktore Janina Bagdoniene bilst, ka Biržu pilsētas mēra vietnieka pārspīlētā interese par Jona Cibas tēlniecības darbiem pērn sabiedrībā izraisījusi skandālu. Amatpersona uzaicinājusi preses fotogrāfus un televīzijas žurnālistus, lai sevi iemūžinātu pie gulošās akmens dāmas figūras. Iedzīvotāji sākuši ironizēt par mēra vietnieka dīvaino tieksmi pēc publicitātes un par Jona Cibas darbu māksliniecisko kvalitāti. Visus kaitinājis fakts, ka Biržu pilsētas atpazīstamībai tikusi izraudzīta konkrētā skulptūra. Šajā jautājumā mūsu un lietuviešu domas dalījās. Klusībā nospriedām, ka daiļavas pliknis tomēr ir izteiksmīgāks par akmens lauvām un dobermaņiem.
