Latvijā ir sākusies sabiedrības informēšanas kampaņa «Stop NOP». Par to ziņo valsts SIA «Vides projekti».
Latvijā ir sākusies sabiedrības informēšanas kampaņa “Stop NOP”. Par to ziņo valsts SIA “Vides projekti”.
“NOP” ir saīsinājums, kas apzīmē noturīgus organiskus piesārņotājus. Tie ir kaitēkļu apkarošanas 12 veidu pesticīdi, ķīmiskas vielas (polihlorētie bifenili), ko izmanto elektropiegādes iekārtās. Noturīgu piesārņojumu izraisa arī degšanas procesā radušies savienojumi, jo īpaši, dedzinot sadzīves atkritumus. NOP vidē saglabājas pat gadu desmitus. Turklāt bioakumulācijas procesa dēļ tie uzkrājas dzīvu organismu – zivju, putnu, zīdītāju un cilvēku – taukaudos. Vislielākā koncentrācijā NOP akumulē tieši cilvēki. Informatīva kampaņa Latvijā tiek organizēta, lai vērstu sabiedrības uzmanību piesārņotāju ārkārtīgi bīstamai ietekmei uz dzīvu būtņu veselību un nepieļautu nelabvēlīgu ķīmisku vielu izmantošanu tautsaimniecībā.
Šī gada 17. maijā stāsies spēkā Stokholmas konvencija, kas būs saistoša arī Latvijai. Dokumentā norādīts, kādi pienākumi valstīm jāveic, lai kontrolētu NOP rašanās iemeslus, to saturošu vielu importu, eksportu un izmantošanu. Vienlaikus konvenciju ratificējošo valstu valdībām ir pienākums meklēt jaunus tehnoģiskus risinājumus, lai aizstātu esošos NOP un nepieļautu to pielietošanu.
NOP ir ļoti toksiski. Nokļūstot cilvēku un dzīvnieku organismā, tie izraisa dažādas slimības, rada iedzimtus efektus, veicina vēzi, alerģiju, ietekmē nervu sistēmu un grauj imunitāti. Diemžēl Latvijā pagājušā gadsimta 60. gados neprātīgos apjomos kaitēkļu apkarošanai lauksaimniecībā tika izmantots ļoti bīstams pesticīds DDT. Pētījumi liecina, ka šajā laikposmā izlietotas 322,8 tonnas šīs vielas. Acīmredzot šis process nav palicis bez sekām.
Eiropas valstīs turpinās intensīvi pētījumi par NOP ietekmi uz cilvēku veselību. Tā, piemēram, Zviedrijas Nacionālais pārtikas centrs iesaka iedzīvotājiem ne vairāk kā divas reizes nedēļā lietot Baltijas jūras treknās zivis – lašus un reņģes –, jo tajās uzkrājas visvairāk NOP. Arī Latvijā ir veikti līdzīgi pētījumi un aprēķināts, ka cilvēks dienā drīkst apēst ne vairāk kā 20 gramu lašu, lai neradītu kaitējumu veselībai.
Tuvojoties pavasarim, iedzīvotāji tiek aicināti nededzināt kūlu, jo arī šajā procesā rodas NOP. Tāpat būtu ieteicams laukos izvairīties no sadzīves drazu dedzināšanas atklātos ugunskuros vai krāsnīs, bet pilsētās noteikti vajadzētu šķirot atkritumus.
