Bauskas rajona Lauksaimnieku apvienībā pašlaik ir reģistrēti 177 biedri, organizācijas konferencē 6. martā Līduma kultūras namā piedalījās 42.
Bauskas rajona Lauksaimnieku apvienībā (RLA) pašlaik ir reģistrēti 177 biedri, organizācijas konferencē 6. martā Līduma kultūras namā piedalījās 42.
Apvienības priekšsēdētājs Agris Veide, kurš arī turpinās vadīt RLA darbu, “Bauskas Dzīvei” sacīja: “Izskatās, ka zemnieki no nedienām un neskaidrības ir noguruši. Arī mūsu organizācijas aktivitāte salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem mazinājusies. Taču esmu pārliecināts – zemnieki jāpieradina domāt, ka viņi nevarēs stāvēt malā, kad būsim Eiropas Savienības dalībvalsts.” RLA biroja vadītāja Rudīte Jaunzeme sacīja, ka ES aptuveni 50 procentu zemnieku ir iesaistījušies kādā sabiedriskā organizācijā, taču Bauskas rajonā un Latvijā kopumā situācija ir gluži pretēja – niecīgs dalībnieku skaits.
Saskaņā ar nacionālo subsīdiju nolikumu 2003. gadā Latvijas 15 rajonu lauksaimnieku organizācijas saņēma valsts atbalstu – piecus tūkstošus latu. Arī Bauskas RLA šo naudu izmantojusi datora iegādei. Atrastas telpas birojam, tas iekārtots Bauskā, Uzvaras ielā 3, otrajā stāvā. Katru otrdienu un piektdienu šeit konsultācijas sniedz R. Jaunzeme ne tikai RLA biedriem, bet it visiem zemniekiem un interesentiem. Apvienības priekšsēdis A. Veide uzskata, ka biroja darbība vēl nav pietiekami labi redzama un jūtama, tā pārāk maz popularizēta. Savukārt R. Jaunzeme secina, ka dusošos un kūtros ir grūti iekustināt. Kamēr katrā pagastā nebūšot kāda enerģiska lauksaimnieku rosinātāja, arī rajona apvienība nekļūs stiprāka un darbīgāka.
Rundāliešu Atstupenu ģimene “Bauskas Dzīvei” teica, ka saista cerības ar kooperatīviem, pašlaik iesaistījušies jaunveidotajā “Kviesī” savā pagastā un arī “Laidars G”. Zemnieku saimniecības “Atpūtas” īpašnieks Aivars Atstupens sacīja: “Cerība mirst pēdējā, mēs to neesam zaudējuši.” Konferences rezolūcijā saistībā ar kooperāciju ierakstīts: “Nedrīkst samazināt sākotnējo valsts atbalstu kooperatīviem; jāsakārto iespēja saņemt kredītus, ieskaitot kredītgarantijas un kredītprocentu dzēšanu.”
Konferencē lauksaimniecības aktualitātes skaidroja Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes departamenta direktore Ziedone Bērziņa. Arī viņa nevarēja precīzi pateikt, kad varēs sākt izmantot ES struktūrfondus, jo valdībā un Finanšu ministrijā ir aizkavējusies dažu svarīgu dokumentu apstiprināšana.
