Kad Latvijā gaisā virpuļoja sniega pārslas un apkārt visspēcīgi valdīja ziema, baušķenieki Ligita un Tālavs Asari devās uz Ēģipti.
Kad Latvijā gaisā virpuļoja sniega pārslas un apkārt visspēcīgi valdīja ziema, baušķenieki Ligita un Tālavs Asari devās uz Ēģipti.
Nauda desmit dienu ceļojumam tika krāta vairākus gadus, lidaparāts no Viļņas līdz Āfrikas valsts pilsētai Hurgadai tūristus aizvizināja četrarpus stundās.
Tālava pasaules apzināšanas pieredze līdz šim aprobežojās vien ar Latvijas kaimiņvalstu apceļošanu, tāpēc viņa pirmie iespaidi Ēģiptē bija jo spilgti. Tie ir: neierasts siltums, 25 līdz 30 grādu, tumšādaino cilvēku pārsvars un viņu milzīgā vēlme pakalpot, piedāvājot transporta līdzekļus, aiznest mantas, nopirkt visdažādākos suvenīrus.
Sargā kā zelta olas
Ekskursijas organizatori jau pašā sākumā ieteica darījumos ar vietējiem īpaši neielaisties. Šādu iespēju arī nemaz nebija tik daudz. Ēģiptes varas iestādes sapratušas, ka tūrisms ir viena no retām peļņu nesošām nozarēm, tāpēc milzu pūles tiek veltītas tūristu drošībai, arī apkalpošanas servisam. Visā ceļojumā precīzi noteiktā laikā pie viesnīcas durvīm gaidīja autobuss, restorānā bija klāts pusdienu galds. Pārbraucienā no Hurgadas, valsts vidienes, uz galvaspilsētu Kairu, seno pilsētu Luksoru autobusi devās kolonnā, ko pavadīja konvojs. Ja kādā grupā bija angļi vai amerikāņi, vēl papildu apsardzes vīri, bruņojušies ar automātiem, sēdās autobusā.
“Mūs sargāja kā tādas zelta olas, rūpējās, lai no tūristu galvas nenokristu ne matiņš. Šādai piesardzībai ir pamats, jo pirms pāris gadiem musulmaņu radikāļi apšaudīja tūristu autobusu, bija upuri. Šāda gadījuma ietekmē ceļotāju skaits kritās. Brauciena laikā neeksistēja tāds tūristiem vispārpieņemts jēdziens kā “brīvais laiks pastaigām pa pilsētu”. Gids ar autobusu mūs sagaidīja pie muzeja, pie viesnīcas. Doties varējām tikai pa speciālām, tūristiem paredzētām ieliņām,” stāsta Ligita.
Re, kur pilsēta!
Dīkai klaiņošanai nav atlicis laika, jo ekskursiju grafiks bijis ļoti blīvs, vakaros pārņēmusi vēlme vien atpūsties. Uzskaitot spilgtākos iespaidus, Tālavs min piramīdas, sastapšanos ar beduīniem, niršanu desmit metru dziļumā Sarkanās jūras dzelmē. Skatīta arī tikai tāda tuksnesī baudāma parādība kā mirāža.
“Mēs izkāpām no mašīnas, es paskatījos nedaudz uz priekšu un pēkšņi netālu redzēju ezeru. Ūdens lēni virmoja, dzidri zils. Piepeši mani pasauca Tālavs, jo viņš citā virzienā saskatīja pilsētu – īstas ēkas, kokus. Kad devos pie viņa raudzīties uz pilsētu, mans ezers izgaisa. Pazudusi bija arī Tālava pilsēta. Taču apziņā joprojām bija šie attēli, jo redzējusi tos biju tik skaidri!” stāsta Ligita. Līdz šim grāmatās bija lasīts, ka mirāžu saskatot vientuļi, slāpju un bada izmocīti tuksneša ceļotāji. Tagad to vēroja arī tūristi no Eiropas.
Izdzīvo stiprākie
Neparasta bija iepazīšanās ar musulmaņu reliģiju, arī ar vientuļo klejotāju – beduīnu – dzīvesveidu. Eiropieša skatījumā šie ļaudis, viņu tikumi ir stipri dīvaini. Tikai viens piemērs. Visi jaundzimušie tiek nesti atrādīt cilts vadonim, kurš tad izlemj, vai mazulis ir pietiekami spēcīgs. Ja mazā dzīvība ir kusla, bērns tiek pamests – tā gluži vienkārši, lai nomirst, jo jāizdzīvo stiprākajiem.
Beduīnu ciltis, tā ir valsts valstī, kur valda savi tikumi, nerakstīti likumi. Ēģiptes varas iestādes neiejaucas to dzīvē, nereģistrē šos cilvēkus, neuzskaita tos. Vien noteikts, ka attiecību kārtošanā nedrīkst izmantot ieročus.
Uzvar drosmīgākais
Ēģiptē pamanīti arī jau tradicionāli dienvidu zemju ļaužu ieradumi. Ciemos ēkas tiek celtas bez jumtiem. Ja ģimenē ir pieaugums un visiem nepietiek vietas, mājiņai uzmūrē vēl vienu stāvu. Par šādu dzīvojamās platības palielināšanu nav jāmaksā nodokļi, tāpēc tas ir izdevīgi. Mājai jumts nav vajadzīgs, jo lietus te līst vidēji reizi trijos gados.
Pilsētās ielu krustojumos reti kur redzami luksofori, arī tie paši netiek ņemti vērā. Krustojumu pirmie šķērso drosmīgākie. Ceļojuma laikā tika skatītas arī vēderdejotājas, kas gan neizcēlās ar īpašu austrumniecisku kolorītu, jo, izrādās, – bija krievietes.
No ceļojuma atvesti tradicionālie Ēģiptes suvenīri: ūdenspīpe, miniatūras piramīdiņas, teksti uz īsta papirusa.
***
Fakti
– Ēģiptē ir 65 miljoni iedzīvotāju, ik gadu to skaits palielinās par 1,3 miljoniem.
– Galvaspilsētā Kairā dzīvo aptuveni 17 miljoni iedzīvotāju.
– Lielākās pilsētas: Kaira, Aleksandrija, Hurgada.
– Valsts valoda – arābu. Raksta no labās uz kreiso pusi, taču ciparus raksta un lasa no kreisās uz labo pusi.
– Valūta – Ēģiptes mārciņa.
