Ir jau vēls, bet vīra kā nav, tā nav. Sieva dodas pie miera un nakts vidū pamostas no trokšņa virtuvē. Viņa klusu piezogas, atver durvis un tur ierauga vīru, pilnu kā mārks.
Ir jau vēls, bet vīra kā nav, tā nav. Sieva dodas pie miera un nakts vidū pamostas no trokšņa virtuvē. Viņa klusu piezogas, atver durvis un tur ierauga vīru, pilnu kā mārks. Viņš atvēris ledusskapja durvis un saka: – Šef! Par piecīti līdz mājām aizvedīsi?
Sieva nomierinās un dodas gulēt. No rīta viņa iziet virtuvē un skatās – nav ne ledusskapja, ne vīra.
– Maita! Tomēr pierunājis!
*
Tramvajā sēž puisis un lasa. Viņam blakus nostājas vecs vīrs ar kruķiem: – Es pie Staļingradas pazaudēju kāju.
Puisis klusē un turpina lasīt.
Vecais atkārto: – Es kāju pazaudēju…
Puisis vienalga nereaģē.
Vecais atkal to pašu: – Es kāju…
– Nu ko tu man esi piesējies! Es neesmu nevienu kāju atradis.
*
Tante uz lombardu atved savu vīru: – Man ne-pieciešamidesmit tūkstoši latu, bet vīru es atstāšu ķīlā.
– Kundzīt, jūs esat sajaukusi adresi! Mums te dārglietas, zelts…
– Jāni, muti vaļā!
