Zemes kopēji vēl nezina, kad varēs noslēgt šī gada līgumus ar cukurbiešu pārstrādes uzņēmumiem, un tas rada spriedzi.
Zemes kopēji vēl nezina, kad varēs noslēgt šī gada līgumus ar cukurbiešu pārstrādes uzņēmumiem, un tas rada spriedzi.
Kāpēc izveidojusies šāda situācija? Nozare Eiropas Savienībā ir ļoti stingri reglamentēta, un no 1. maija arī Latvijai ir jāpieskaņojas ES regulām.
Nosaka pat nianses
Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas izpilddirektore Agnese Vējkrīgere “Bauskas Dzīvei” skaidro: “Ir aizkavējusies nozares līguma parakstīšana, jo šajā dokumentā cukurbiešu audzētāji pašlaik nespēj rast vienotus kritērijus ar pārstrādes uzņēmumiem. Cukurfabriku piedāvājums ir samaksāt tikai noteikto minimālo cenu, nevis arī piemaksas, kā tas ir ES. Transporta izmaksas sasniedz prāvas summas, tāpat kā izdevumi par ziemošanu. Arī tas jākompensē, ņemot vērā jaunos nosacījumus.
Uzņēmumi šajā gadā paredz atskaitījumus par laboratorijas pakalpojumiem. Pēc līdzšinējām pārrunām nozares līgumu nav iespējams izstrādāt saskaņā ar ES regulām, kurās formulētas pat nianses, tādējādi nav sākusies līgumu slēgšana. Pieļauju, ka tas notiks steigā, tādēļ iesaku audzētājiem rūpīgi iepazīties ar līgumu tekstu un pārdomāt, ko viņi paraksta. Lietuvā jau divus gadus par cukurbietēm maksā ES atbilstošu cenu.” Ja nozares līgums netiks apstiprināts, tad Ministru kabinets administratīvā kārtā var noteikt, kā cukurfabriku darbu saskaņot ar ES prasībām.
Var būt atkāpes
Akciju sabiedrības “Liepājas cukurfabrika” ģenerāldirektore Valija Zabe par domstarpībām ir daudz runājusi ar izejvielas piegādātājiem, sagatavojusi rūpīgus aprēķinus, ar kuriem iepazīstinās Zemkopības ministriju. Viņa uzskata: “ES regulas nosaka kontrolciparus, katras dalībvalsts kompetencē ir iespējas tos piemērot konkrētiem apstākļiem. Latvija nevar absolūti pieņemt ES normatīvus. Piemēram, Vācijā un Polijā pietiek ar piecām tonnām biešu, lai saražotu vienu tonnu cukura. Latvijā vajag septiņas tonnas, un tādējādi ražošanas izmaksas ir augstākas. Arī pievienotās vērtības nodokļa likme pašreizējās dalībvalstīs ir zemāka par mūsu 18 procentiem.
Šie nav vienīgie argumenti, kas jāņem vērā mūsu nozarei. Jā, teorētiski mēs 2004. gadā varam izpildīt asociācijas pašlaik izvirzītās prasības, bet cukurbiešu audzētājiem un pārstrādātājiem taču ir svarīga nākotne, darbs ilgtermiņā. Kam varētu būt izdevīgs pārstrādes uzņēmumu bankrots?”
“Bauskas Dzīve” uzklausīja vairāku zemkopju viedokļus. Tika sacīts – tagad cukurfabrikām ir viens ienaidnieks – audzētā ji –, savā starpā tās vairs necīnās. Cits ietekmīgs zemkopis sacīja, ka cukurbietes visu laiku ir rentabla kultūra un pēc iepirkuma cenas paaugstināšanas, pieņemot fabriku nosacījumus, peļņa salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tāpat paaugstināsies.
Cukurbiešu audzētāji ir daudz pieredzējuši, arī aparuši ražu. Bet tas viss ietekmē ne tikai biznesu, vēl vairāk – nervus, veselību, drošības sajūtu par darāmo.
***
Fakti
– Valsts noteiktā cukura ražošanas kvota 2004. gadam ir 66400 tonnu A kvotas un 150 tonnu B kvotas cukura.
– Cukurbietes audzē apmēram 400 saimniecībās ap 15 tūkstoš ha platībā.
– Cukuru ražo divas fabrikas – akciju sabiedrība “Jelgavas cukurfabrika” un akciju sabiedrība “Liepājas cukurfabrika”.
