Tumšajos vakaros ceraukstiete aizraujas ar filcēšanu; top pūkainas desmaizītes un kūciņas

Vaļasprieks. Tumšajos vakaros ceraukstiete aizraujas ar filcēšanu, kas palīdz «atlaist nervus»

No kā izgatavotas mīlīgākās desmaizītes un pūkainākās kūciņas? No 100% vilnas. Ceraukstiete Ligita Ūbele jau ceturto gadu aizrāvusies ar filcēšanu. Šajā tehnikā var radīt dažnedažādas lietas – ne tikai ierastās čības, šalles un cimdus, bet arī tādus amizantus darinājumus kā mimozas zaru vai meža zemenītes kātiņu.

Smieklīgās pirmās čības
Apmēram pirms četriem gadiem Ligita sociālajos tīklos ieraudzīja skaistas čības. Viņu urdīja ziņkāre – kā gan tās tapušas. Redzams, ka no vilnas, taču nav adītas vai tamborētas. Pēc kāda laika viņa pamanījusi šo pašu čību darināšanas video, kas soli pa solim atspoguļo to tapšanu. Interese bija atmodināta, bet kur gan lai Bauskā nopērk vajadzīgo izejmateriālu? Un atkal jau sagadīšanās – lietoto preču veikalā rokdarbniece uziet maisiņos safasētu filcēšanas vilnu, atceras Ligita.

Pēc tam viņa pamazām mēģināja atkārtot video redzēto. Tā Ligita safilcēja savas pirmās čības, kuras, kā viņa atceras, bija smieklīgas – vienā vietā plānākas, citā – biezākas. Tad gribējās pamēģināt šalli, somiņu, briļļu maku, pēc tam bija interese pastrādāt arī citā filcēšanas tehnikā. «Jo vairāk filcē, jo vairāk ideju rodas,» piebilst Ligita. Viņa sapratusi, ka filcēšana ļauj «atlaist nervus». Tā kā Ligita ir mediķe, pēc dežūrām šī nodarbe ļoti nomierina. Viņai gan šis nav vienīgais hobijs – aizraujas arī ar makšķerēšanu, sēņošanu. Filcēšana nu ir tumšo vakaru vaļasprieks aukstajā sezonā. Rudenī, kad dārza darbi tuvojas finišam, Ligita pie sevis jau domā, kā tūliņ atkal atsāks filcēt – varēs ierausties savā mīļajā kaktiņā un «iekrauties» vilnā. Fonā noder kāda televīzijas vai radio pārraide. Darba process norit virtuvē, bet, kā nosmej Ligita, vilna ir pa visu māju.

Tikai pašmācības ceļā Ligita apguvusi abas filcēšanas tehnikas, arī darbu ar dažādām adatām. Viņa atzīst, ka «ieskriešanās» posmam vajadzēja aptuveni gadu.