Izraēlas vēstnieks Harijs Korens 9. martā bija ieradies Bauskā. Viņš tikās ar pilsētas Novadpētniecības un mākslas muzeja zinātnisko līdzstrādnieku Aigaru Urtānu, lai apspriestu Bauskas ebreju vēstures memoriāla projektu.
Izraēlas vēstnieks Harijs Korens 9. martā bija ieradies Bauskā.
Viņš tikās ar pilsētas Novadpētniecības un mākslas muzeja zinātnisko līdzstrādnieku Aigaru Urtānu, lai apspriestu Bauskas ebreju vēstures memoriāla projektu.
Muzejā viesis aplūkoja arhitekta Sergeja Riža izveidoto memoriāla projekta maketu, Bauskas ebreju kopienas vēsturei veltīto ekspozīciju, ko veidojis Aigars Urtāns, un apmeklēja bijušās sinagogas vietu Rīgas ielā. Upmalas skvērā Rīgas un Pasta ielas stūrī ir iecere veidot memoriālu.
Bauskas ebreju vēstures pētnieks Aigars Urtāns sacīja, ka projekta iecere radusies pirms vairākiem gadiem. Memoriāla veidošanu atbalstījis toreizējais Izraēlas vēstnieks Latvijā Ābrahams Bendžamins, piedāvājot palīdzību projekta realizēšanā. Viņš solījis Izraēlā sameklēt cilvēkus, kuri būtu ieinteresēti ziedot līdzekļus ebreju kopienas vēstures iemūžināšanai pasaulslavenā rabīna Ābrahama Kuka dzimtajā pilsētā Bauskā.
Jaunā vēstnieka atbalsts
Harijs Korens, kurš vēstnieka amatā Latvijā strādā tikai pusgadu, pauda apņēmību veicināt projekta īstenošanu. Ar Izraēlas vēstniecības atbalstu pirms dažiem gadiem tika uzcelti memoriāli Rumbulā un Biķerniekos, Sabiles bijušajā sinagogā iekārtots mūsdienu mākslas centrs, bet Aucē atklāta piemiņas vieta 1941. gadā nacistu noslepkavotiem ebrejiem.
Salauzta zvaigzne un akmeņi
Arhitekts Sergejs Rižs – Rumbulas un Biķernieku memoriāla projekta autors – labprāt piekrita izstrādāt Bauskas ebreju vēstures memoriāla projektu, teic Aigars Urtāns. Pilsētas Dome šo ieceri konceptuāli atbalstīja jau 1999. gadā, bet tikai tagad projekta piedāvājums iesniegts apspriešanai Domes vides un attīstības komitejas sēdē. Ja komiteja to akceptēs, lēmumu par memoriāla celtniecību Domes sēdē pieņems deputāti.
“Bauskas sinagogas vietā tiks izveidots objekts neregulāra apļa formā. Risinājums atklāj dziļu simbolisku jēgu. Asimetriskās konstrukcijas atgādina salauztu Dāvida zvaigzni, kuras pamatnē uz zemes izkārtotas vertikālas dažādu lielumu akmens stēlas. Viss ir sabrucis un iznīcināts, palikuši tikai akmeņi,” komentē Aigars Urtāns. Viņš norāda, ka akmeņos tiks iekalti ebreju kopienas vēstures svarīgākie fakti un pazīstamu personu vārdi. Vienlaikus tas ir izteiksmīgs vides mākslas objekts, kas varētu labi iekļauties pilsētas centra ainavā.
Tiksies ar Domes amatpersonām
Memoriāla celtniecībā tiks izmantoti ziedojumi. Daži Rīgā, ASV un Izraēlā dzīvojoši ebreji jau ir pārskaitījuši naudu, informē Aigars Urtāns.
Vēstnieks Harijs Korens projektu uzskata par ļoti veiksmīgu, piemetinot, ka Bauskā savulaik atradusies viena no Latvijas ebreju lielākajām kopienām. Austrumeiropas ebreju vēstures pētīšana un saglabāšana, pēc diplomāta domām, ir ļoti aktuāla. Par baušķenieku iniciatīvu viņš ir nolēmis informēt Valsts prezidenti Vairu VīķiFreibergu un iecerējis Bausku apmeklēt vēlreiz, lai izzinātu tās vēsturi un memoriāla celtniecību apspriestu ar pilsētas Domes priekšsēdētāju Āriju Gaili.
Izraēlas vēstnieks Harijs Korens “Bauskas Dzīvei” sacīja, ka ir dzimis Rīgā, bet 14 gadu vecumā kopā ar ģimeni devies uz Izraēlu. “Man bija ļoti svarīgi atkal atgriezties dzimtajā pilsētā, apzinoties svarīga dzīves posma cikliskumu. Es ilgi gaidīju šo iespēju. Tagad cenšos atjaunot latviešu valodas zināšanas.
