Dzīve pilsētā sniedz virkni priekšrocību. Taču tā rada arī diezgan daudz neērtību gan cilvēkiem, gan viņu četrkājainiem draugiem – suņiem.
Dzīve pilsētā sniedz virkni priekšrocību. Taču tā rada arī diezgan daudz neērtību gan cilvēkiem, gan viņu četrkājainiem draugiem – suņiem.
Redakcijas pastā sakrājušās vairākas vēstules, arī telefona zvani, kurus vieno lūgums dot padomu, kā izvairīties no suņu radītām neērtībām, tostarp arī trokšņa.
Naktīs neļauj izgulēties
“Privātmājā dzīvo vairākas ģimenes. Vienai no tām suns gandrīz nepārtraukti rej, it sevišķi naktīs, tādējādi liedzot normāli izgulēties. Saimnieks uzskata, ka “sunim ir suņa dzīve” un tur neko nevar darīt. Mēs nevēlamies ar šādu atbildi samierināties, jo gribas taču atpūsties. Ko jūs mums ieteiktu?” raksta kādas privātmājas iedzīvotāji.
Citā vēstulē klāstīta līdzīga nelaime: “Mums katram, manuprāt, ir tiesības uz mieru nakts stundās. Aprunājoties ar kaimiņiem, paziņām un draugiem, esmu secinājusi, ka šāda problēma nav mums vienīgajiem. Kādu dienu dzirdēju kaimiņienes runājam: “Šonakt beidzot varēju izgulēties, jūsu suns nez kāpēc bija mierīgs…” Esmu dzirdējusi, ka daži kaimiņu sunim iedod “mirstamās zāles”. Laikam pie mums tas ir vienīgais risinājums. Vai tiešām šīs lietas nevar sakārtot citādāk?”
Vēstules autore noskaidrojusi, ka Vācijā, piemēram, ir ļoti stingri dzīvnieku turēšanas noteikumi – ja dzīvokļa vai mājas īpašnieks grib iegādāties suni, jāsavāc paraksti no visiem kaimiņiem, ka viņiem nav pretenziju. Ja pēc tam kādam rodas neērtības šī dzīvnieka dēļ, tad saimniekam draud nopietns sods.
Savukārt citā vēstulē stāstīts kāds pavisam konkrēts, pat šaušalīgs gadījums: “Suņu saimnieku bezatbildība aizgājusi pārāk tālu. Nevar justies droši pat uz ielas. 4. martā ejot pa Rīgas ielu, pie 45. mājas uzbruka suns – liels, brūns, ar melnu galvu. Acis zvēro, zobi atņirgti. Par laimi, līdzi bija rokassomiņa, ko pie katra lēciena aizgrūst dzīvniekam priekšā. Vai tiešām šī vienaldzība nav ierobežojama?”
Noteikumi neaizliedz trokšņošanu
“Bauskas Dzīve” šajā sakarā sameklēja vairākus normatīvos dokumentus. Pilsētas suņu un kaķu turēšanas saistošajos noteikumos norādīts, ka īpašnieka pienākums ir nepieļaut dzīvnieka uzbrukšanas iespējamību cilvēkiem. Saimniekam jāgādā, lai suņi un kaķi nepiemēslo dzīvojamās vai sabiedriskās telpas, balkonus un apdzīvoto vietu teritoriju. Pilsētas administratīvajos noteikumos paredzēts sods par suņa palaišanu bez pavadas, vadāšanu bez uzpurņa vai pieļaušanu, ka tas piemēslo zālienus, bērnu spēļu laukumus, citas sabiedriskās vietas.
Taču tajos nekas nav rakstīts par aizliegumu suņiem riet. Arī attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos nav minēts, ka suņa saimniekam jānodrošina, lai dzīvnieks nerietu, netrokšņotu.
Katru reizi jāaicina policija
Aprunājoties ar juristiem, “Bauskas Dzīve” secināja, ka likumiskā ceļā panākt īpašnieku sodīšanu ir grūti. Kaimiņiem katru reizi, kad suns traucē naktsmieru, būtu jāaicina policija, jāsastāda protokols. Vairākkārtēji šādi protokoli varētu būt par pamatu saimnieka saukšanai pie administratīvās atbildības. Grūti gan paredzēt, kā policija reaģēs uz šādiem regulāriem izsaukumiem. Atbilstīgi Civillikumam var mēģināt pierādīt, ka regulāra naktsmiera traucēšana radījusi smagas veselības problēmas. Teorētiski šāds tiesas process ir iespējams, taču tas būs ļoti piņķerīgs, maz cerību gūt pozitīvu rezultātu.
Saimniekam dzīvnieks ir jādresē
Veterinārārsts Jānis Bite sniedz savus padomus šīs problēmas risināšanā. Ir nopērkamas īpašas kaklasiksniņas, kurās iemontēts elektriskais lādiņš. Ja suns nelaikā sāk riet, saimnieks ar tālvadības pulti raida signālu, savukārt lādiņš sunim rada sāpju efektu. Tādējādi dzīvnieku atradina no nevēlamas trokšņošanas. Šāds ierīču komplekts gan nav lēts.
Paradumu netrokšņot saimnieks sunim var iemācīt ar dresūras palīdzību. Mācīt var arī pieaugušu dzīvnieku. Par katru pārkāpumu viņu var sodīt, visefektīvāk – nopērt ar žagaru. Pēc laika šādai rīcībai var būt panākumi. Saimnieka pienākums ir dzīvnieku dresēt tā, lai tas apkārtējai sabiedrībai neradītu negatīvas sajūtas. Ja īpašnieks suni nav audzinājis, viņš morāli un materiāli ir līdzvainīgs dzīvnieka radītā kaitējumā.
