Jaunizveidotajā Induļa Emša valdībā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pienākumus pildīs Andrejs Radzevičs.
Jaunizveidotajā Induļa Emša valdībā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra (RAPLM) pienākumus pildīs Andrejs Radzevičs.
Viņš lauzis partijai “Jaunais laiks” doto solījumu neatbalstīt I. Emša valdību un piekritis būt par RAPLM vadītāju.
Ko no jaunā ministra gaida pašvaldību vadītāji, kas visu šo laiku bijuši politisko peripetiju krustpunktā? Kas ministram būtu jāpaveic vispirms? Šādus jautājumus “Bauskas Dzīve” uzdeva rajona pašvaldību vadītājiem.
Projektus nerealizē līdz galam
“Skumji, ka aizsāktie projekti līdz galam nav novesti. Katra jaunienākusī valdība izdara savas korekcijas. Pirmais uzdevums, manuprāt, pie kā būtu jāķeras un ko gaida ne tikai pašvaldību vadītāji, ir administratīvi teritoriālās reformas veiksmīga pabeigšana. Tas nebūs viegli. Runājot par jauno valdību kopumā, domāju, ka pienācis laiks beidzot pārskatīt Satversmi un izdarīt laikam un vietai atbilstošus labojumus. Latvijas valsts Konstitūcija ir 85 gadus veca,” savu viedokli pauda Codes pašvaldības vadītājs Andris Āboliņš.
Svitenes pagasta padomes priekšsēdētāja Genovefa Lapsa par atbalstāmu rīcību uzskata RAPLM ministra A. Radzeviča pirmajās darba dienās rasto kopīgo valodu ar Latvijas Pašvaldību savienību. “Pašvaldību vadītāji nav pret novadu veidošanu, bet tas jādara civilizēti. Laukos samazinās iedzīvotāju skaits, domāju, ka iedzīvotāji pat būs ieinteresēti vairāku teritoriju apvienošanā, bet tai jābūt saprātīgai,” savu vērtējumu pauda G. Lapsa.
Lai reforma iegūtu jēgu
Ceraukstes pagasta padomes priekšsēdētājs Vitauts Dzenis labprāt vēlētos palikt malā no politiskajām kaislībām, jo tās daudzkārt nepamatoti “saduļķo ūdeni”. “Vispirms būtu jāatrod saprātīgs kompromiss starp pašvaldībām un valdību teritoriālās reformas kontekstā. Beidzot jāsniedz argumentēts pamatojums izvirzītajiem priekšlikumiem. Lai cilvēki tam noticētu. Pašvaldību valsts atbalsta programmā paredzētie līdzekļi tiešām būtu jāiegulda, kur tas visvairāk nepieciešams, lai reforma iegūtu jēgu un no teritoriālās apvienošanās būtu arī redzams labums. Ceraukste joprojām raugās Bauskas virzienā. Nevajadzētu jaukt dabiski saplūdušās robežas, šī situācija būtu saprātīgi jāizmanto,” atzina V. Dzenis.
Aptaujāto pašvaldību vadītāju domas bija samērā līdzīgas. Kā pirmo veicamo darbu visi nosauca teritoriālo reformu. Tam piekrita arī Brunavas pagasta padomes priekšsēdētājs Aivis Kārkliņš. Viņš atzina, ka ne mazāk svarīgs ir arī aizsāktais Pašvaldību likums un jautājums par otrā līmeņa vietvarām.
Nobeigums, iespējams, ieilgs
Atlicis gads līdz pašvaldību vēlēšanām. Atbilstoši veiktajām pāmaiņām pašvaldību teritoriju administratīvajā iedalījumā jāveic arī grozījumi Vēlēšanu likumā. I. Emša valdība paziņojusi, ka tiks veidotas arī tieši vēlētas apriņķu pašvaldības.
Pagaidām zināms, ka pašvaldību likuma sakārtošanai izveidotā Saeimas apakškomisijā nolemts atteikties no vārda “padome” un turpmāk par vietvarām tiks dēvētas pagastu domes, bet novadu domes tiks vēlētas jau izveidotajos novados. Tas nozīmē, ka jau iekavētais un loģisku nobeigumu alkstošais administratīvi teritoriālās reformas nobeigums ieilgs. Tas turpināsies arī pēc pašvaldību vēlēšanām nākamajā gadā.
