Šodienas avīzes pielikumā «Pavasaris» mani piesaistīja Feliksa Zvaigznona dzejoļa rindas, kura liriskais varonis lūdz Dievu nepieļaut, «Ja savu piedzimšanu/ Kādreiz vērtēšu augstāk/ Kā pirmo māllēpi».
Šodienas avīzes pielikumā “Pavasaris” mani piesaistīja Feliksa Zvaigznona dzejoļa rindas, kura liriskais varonis lūdz Dievu nepieļaut, “Ja savu piedzimšanu/ Kādreiz vērtēšu augstāk/ Kā pirmo māllēpi”.
Pārceļoties no poēzijas realitātē, kur valda tikai aprēķins, šāda filosofija par pazemību kaut kādas niecības priekšā izklausās smieklīga.
“Jaunos laikus” nomainījusī Emša valdība solīja vispirms revidēt Repšes sastrādāto un ieviest savu kārtību. Notikumi risinās pēc steigā izstrādāta scenārija. Reāli domājošam šīs valsts pilsonim ir skaidrs: kara pieteikums korupcijai un ienesīgo āderu uztaustīšana ir iedvesuši šausmas Latvijas nozadzējos.
Mācītāja Jēkabsona “svētruna” pērnā gada 20. septembrī ievadīja “jauno laiku” beigu cēlienu. Koalīcijas partneru nodevība, pēc vienošanās tomēr balsojot pret J. Strīķi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājas amatā, parādīja valsts faktisko saimnieku jeb oligarhu vārīgāko vietu atjaunotās Latvijas īsajā vēsturē.
Ticis pie teikšanas, pareizāk – viņam vien zināmā režisora pavēļu pildīšanas, I. Emsis sāka ar KNAB revidēšanu. Sākumā apsvēra iespēju Saeimai piedāvāt biroja vadītāja vietas izpildītājas J. Strīķes kandidatūru. Tūlīt parādījās pirmās sūdzības par viņu, kas pārgāja anonīmu skribentu vēstuļu plūdos. Tajās gan neesot nekā krimināla, kas būtu jāpēta prokuratūrai. Protams, Emsis ar “sāpošu sirdi” atteicās no pārsteidzīgā varianta un par piemērotāko KNAB vadītāja amatam nosauca Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru J. Rekšņu. Viņa apstiprināšana bija nenovēršama, jo, kā “Dienā” raksta komentētājs A. Ozoliņš: “Šķēles, Lemberga, Šlesera un promaskaviskā bloka koalīcijai Saeimā ir 67 balsis, ar ko paust uzticību jebkuram KNAB direktoram un piešķirt “likumīgu” paskatu jebkuram valsts nozagšanas darījumam.” J. Rekšņa no dāsnā piedāvājuma negaidīti atteicās (varbūt baidīja neredzamā vagara pātaga?) un sagādāja Emsim kārtējo paklupienu.
Lai gan Emsis noliedz, ka par viņa valdības atbalstu Tautas saskaņas partijai (TSP) nekas neesot solīts, taču neesošie solījumi jau tiek pildīti. Par Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru kļuvis pārbēdzējs no TSP D. Turlais, un viņš jau pieprasījis pieeju valsts noslēpumiem. Saeimas Nacionālās drošības komisijas sekretārs ir TSP biedrs A. Klementjevs, kuram arī būs “vajadzība” pēc slepenas informācijas. Te nu atgādināšu Emša vārdus, nomainot krāsas: Latvija deg sarkanās liesmās! Ārlietu institūta direktors A. Lejiņš LTV sacīja, ka neizpratni par šādu pavērsienu kadru izvēlē netieši izteikusi ASV vēstniecība Latvijā.
Mums, savas valsts pilsoņiem, nav iespējams neko mainīt. Atliek vienīgi secināt: politikas zvaigznājā nokļuvušie pat nešaubās, ka viņu piedzimšana vērtējama augstāk nekā māllēpe Latvija.
