Situācija tirdzniecībā šogad saglabāsies diezgan izaicinoša

Situācija tirdzniecībā šogad saglabāsies diezgan izaicinoša, jo apkārt notiekošais nerada ļoti stabilu pamatu zem kājām. Tādēļ visdrīzāk lielas izmaiņas mazumtirdzniecībā nav gaidāmas arī šogad, intervijā aģentūrai LETA saka universālveikala “Stockmann” vadītāja Dace Goldmane. Viņa arī piebilst, ka pašlaik nav datu vai informācijas, kura ļautu prognozēt, ka šis gads būs daudz citādāks nekā pagājušais, vai varētu strauji mainīties pircēju paradumi. Līdz ar to mazumtirdzniecības uzņēmumiem ir jāturpina domāt par efektivitāti.

Somijas mazumtirgotājs “Stockmann” jau ir paziņojis, ka apgrozījums universālveikalos Baltijas valstīs pagājušajā gadā bija 75,8 miljoni eiro salīdzinājumā ar 75,1 miljonu eiro 2022.gadā. Kā ir klājies tieši Rīgas veikalam?

Jāsaka, ka aizvadītais bija vēl viens izaicinošs gads, jo bija sarežģīta ģeopolitiskā situācija, augsta inflācija, augstas banku procentlikmes. Tādēļ tas Baltijas valstīm bija gana sarežģīts. Ar Latvijas rezultātiem esmu apmierināta, bet vairāk gan pagaidām nevaru komentēt, kamēr gada pārskats nav iesniegts Uzņēmumu reģistrā. Vienlaikus ir jāsaka, ka rezultāti ir labāki nekā gadu iepriekš.

Statistikas dati liecina, ka pārtikas preču mazumtirdzniecība pērn samazinājās par 3,5%, nepārtikas preču mazumtirdzniecība – par 2,3%. Vai, ņemot vērā iepriekš piedzīvoto inflācijas lēcienu, šie rādītāji pat nav jāvērtē kā salīdzinoši labi?

Jā, es piekritīšu, ka šie rādītāji ir gana labi. Ir redzams, ka pircēji arī uz izmaiņām ekonomikā ir reaģējuši dažādi. Viena daļa turpina iegādāties augstas kvalitātes, salīdzinoši dārgākus produktus, bet to dara mazākos apjomos. Otra daļa turpina pirkt tādus pašus apjomus, bet nosliecas uz lētākiem produktiem. Tāpat ir jāatgādina, ka gada otrajā pusē atalgojums auga straujāk nekā inflācija. Arī tas liek domāt, ka mazumtirdzniecībai tas spēlēs par labu.

Pasaules pieredze arī liecina, ka, lai cik tas nebūtu interesanti, bet pagājušā gada laikā luksusa un “premium” klases preču apgrozījums pat pieauga. Latvijā luksusa preču kategorijas pašlaik nav piedāvājumā, un tam ir loģiski iemesli, bet mēs varam runāt par “premium” preču sortimentu. Te ir gan kvalitāte, gan piedāvājumā ir jauni produkti, un ir redzams, ka patērētāji vēlas iegādāties kaut ko kvalitatīvu un ilgtspējīgu. Tādēļ mēs redzam, ka “premium” preču kategorijai arī mūsu veikalā klājas visnotaļ labi. Te ir arī jāuzsver, ka “premium” preces ir kvalitatīvas, inovatīvas, modernas un patērētāji uz tām skatās kā uz labāko, ko par savu naudu var atļauties, bet luksusa preces jau vairāk ir stāsts par statusa apliecināšanu, un ir virkne iemeslu, kādēļ tās tuvākajā laikā Latvijā mazumtirdzniecībā visdrīzāk plaši neparādīsies.

Ēdinātāji norāda, ka Latvijā joprojām kādreizējos apjomos nav atgriezušies tūristi. Vai arī jūs to jūtat?

Protams. Bet būsim godīgi, pirms pandēmijas lielu skaitu no tūristiem Latvijā veidoja agresorvalsts iedzīvotāji. Turklāt šis tūristu segments bija tas, kuram bija liels pieprasījums pēc “ārzemju precēm” un vēlme tērēt bija arī sava veida statusa parādīšana. Kā mēs visi zinām, tad ar līdzīgām iezīmēm pasaulē ir Āzijas tūristi, bet to mums pašlaik nav ļoti daudz.

Man ir jāsaka, ka daudz vairāk nekā kādreiz mēs redzam šobrīd tūristus no Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas.

Vienlaikus es esmu redzējusi arī prognozes par tūrismu 2025.gadā Skandināvijā, kur jau tiek prognozēts tas, ka notiks atgriešanās pie pirmspandēmijas līmeņiem. Redzēsim, vai šīs prognozes piepildīsies.

Tirgotājiem “pļaujas laiks” vienmēr ir Ziemassvētki un Jaunais gads, kad tiek pirktas dāvanas un klāti svētku galdi. Kādas iezīmes bija redzamas šoreiz? Cilvēki ir atgriezušies pie svētku tēriņiem iepriekšējā līmenī, vai tomēr inflācija ir darījusi savu?

Šis laiks ir ļoti svarīgs “Stockmann”, un mēs savu piedāvājumu mēģinām veidot tā, lai kaut kas būtu atrodams katram. Jāsaka, ka decembris bija ļoti līdzīgs iepriekšējiem gadiem, bet pilnīgi jauna tendence bija tā, ka pirkumi tika izdarīti daudz vēlāk nekā iepriekšējos gados. Cilvēki bieži iepirkās tad, kad svētki jau ir gandrīz klāt. Decembra sākums bija ļoti mierīgs un lielākā aktivitāte notika mēneša otrajā pusē. Arī tendences citur pasaulē rāda to pašu, ir pazaudēta agrā iepirkšanās.

Vai mainās arī tendences jūsu rīkotajās “Trakajās dienās”?

Mēs paši uzņēmumā vairākas reizes esam vērtējuši un pārvērtējuši, vai mums vajadzētu turpināt “Trakās dienas”. Taču mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka tā ir daudzu klientu izvēle, kura tiek pausta gan ar apmeklētību, gan atsauksmēm. Daudzi uz “Stockmann” nāk tieši uz “Trakajām dienām”.

Kādas ir prognozes par situāciju mazumtirdzniecībā šogad?

Situācija šogad saglabāsies diezgan izaicinoša, jo apkārt notiekošais nerada ļoti stabilu pamatu zem kājām. Tādēļ visdrīzāk lielas izmaiņas mazumtirdzniecībā nav gaidāmas arī šogad. Pašlaik nav datu vai informācijas, kura ļautu prognozēt, ka šis gads būs daudz citādāks nekā pagājušais, vai varētu strauji mainīties pircēju paradumi.

Līdz ar to mazumtirdzniecības uzņēmumiem ir jāturpina domāt par efektivitāti. Gan mēs, gan arī konkurenti jau ļoti daudz ir ieguldījuši gan preču piedāvājumā, gan vidē. Tirgotāju lielais uzdevums ir atrast preces un cenas attiecību, kas viņa pircējam ir visatbilstošākā.

Kā vērtējat daudz apspriesto iniciatīvu par valstu karodziņu pievienošanu pārtikas preču cenu zīmēm?

Pēc daudzajām diskusijām, kas ir notikušas, ir skaidrs, ka šī iniciatīva nav tikusi izvērtēta pietiekami no visiem aspektiem. Ikvieniem uzlabojumiem, ko mēs veicam, ir jābūt mērķētiem uz to, lai pircējiem būtu vienkāršāk, ērtāk, saprotamāk. Jau tagad ir skaidrs, ka šī karogu pievienošana radīs apjukumu. Gribas arī pajautāt, kāds īsti ir šīs iniciatīvas mērķis?

Lai pircēji labāk varētu atrast Latvijā ražotās preces un tās iegādātos vairāk.

Ļoti labs mērķis. Taču ko mēs saprotam ar Latvijas preci? Preci no Latvijas izejvielām, preci, kas ir ražota Latvijā, vai preci, kas ir iepakota Latvijā? Ja mēs tiešām gribam redzēt Latvijā augušu un ražotu pārtikas produktu, tad to var atrisināt, pievienojot karodziņu produktam jau ražošanā un lielākā daļa patiesi patriotisku Latvijas ražotāju jau to ir izdarījuši.

Tagad uz lozungu fona ir izveidots diezgan sarežģīts likumprojekta piedāvājums, kurš īsti nesasniegs to mērķi, kas bija iecerēts sākotnēji.

Vienmēr arī ir jautājums, cik tas tirgotājiem izmaksās. Jūs to esat rēķinājuši?

Jā, un īpaši pārsteidz tas, ka likumprojekta aprakstā ir minēts, ka tas nepalielinās izmaksas. Šis jautājums nav pietiekami izvērtēts.

Piemēram, elektroniskajās cenu zīmēs karogus nevar iekļaut vispār, jo tām ir tikai trīs krāsu variācijas, un mums daļa preču ir ar elektroniskajām cenu zīmēm. Tas nozīmē, ka mums un citiem Latvijas mazumtirgotājiem tagad būtu starptautiskajiem piegādātājiem jāpieprasa inovatīvas elektroniskās cenu zīmes ar daudz plašāku krāsu spektru. Tās ir milzīgas izmaksas. Mazie veikali vispār cenu zīmes drukā ļoti vienkārši, un tiem šāda prasība var būt neizpildāma. Var būt arī ļoti mulsinošas situācijas. Piemēram, Latvijas mellenes ziemā nav pieejamas, un mēs tās ievedam no Peru. Peru karogs ir ļoti līdzīgs Latvijas karogam, tikai sarkanbaltsarkanās krāsas ir vertikāli.

Šī visiem tirgotājiem ir smaga tēma, un ir sajūta, ka mēs zem lozungiem radām ļoti sarežģītu sistēmu, kura īsti neved uz to, ko gribējām sasniegt.

Tāpat, ja runa ir konkrēti par Krieviju un mēs nevēlamies, lai šīs agresorvalsts preces ir mūsu veikalu plauktos, vienkārši aizliedzam to ievešanu, aizliedzam to importu, un tās neparādīsies nevienā veikalā.

Gribētos tomēr, lai likumdevēji pievērstos globālām lietām, kas veicina valsts attīstību. Šis ir drīzāk ārēji spožs jautājums, par ko daudz var runāt. Vienlaikus mēs varam redzēt kaut vai parakstu vākšanu vietnē “Manabalss.lv”, kura liecina, ka aktivitāte ir maza. Tātad arī sabiedrības acīs tas nav īsti tas jautājums, kuram būtu jāpievēršas.

Taču, ja likumprojektu pieņem tā, kā bija iecerēts sākotnēji, tas ietekmēs preču cenas jūsu veikalā?

Viennozīmīgi. Kā jau es minēju, tad šīs prasības būs grūti realizēt fiziski, un jāskatās, kāds būs ieviešanas termiņš. Skaidrs, ka izmaksas būs un tās kaut kur parādīsies – visticamāk, preču gala cenā.

Vēl viens daudz apspriests jautājums ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN) Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. No 1.janvāra tiem atkal tiek piemērota pilnā PVN likme – kā tas ir ietekmējis cenas un pircēju pieprasījumu?

Mēs no sākuma uz šo jautājumu skatījāmies ar satraukumu, jo PVN likmes izmaiņas bija pietiekami būtiskas un jebkura cenu celšana ir negatīva. Tomēr kopš 1.janvāra mēs redzam, ka ietekme nav liela. Jāsāk jau ar to, ka augļu un dārzeņu cenas ir ļoti svārstīgas pašas par sevi. Tās mainās atkarībā no ražas, no piegādēm, no apjomiem, no kvalitātes. Cenas mainās ik nedēļu. Pašlaik mēs varam teikt, ka ne pārdošanas apjomos, ne klientu izvēlēs nekas daudz nav mainījies. Principā tas nav atstājis nekādu iespaidu.

Cik daudz jūsu plauktos pašlaik ir Latvijas ražojumu?

Ja mēs skatāmies uz pārtiku, tad mums vairāk nekā 50% no pārtikas produktiem, kurus tirgojam, ir ražoti Latvijā. Protams, ir atšķirības preču kategorijās, jo, piemēram, kafija vai alkoholiskie dzērieni lielākoties ir ārvalstu preces. Bet, ja mēs paskatāmies uz piena un gaļas produktiem, tad vairāk nekā 80% no mūsu veikalā nopērkamā ir tieši Latvijas ražojumi. Ja paskatāmies uz maizi, augļiem un dārzeņiem, tad tāda ir puse.

Mēs arī ļoti lepojamies ar katru jaunu Latvijas ražotāju. Tā kā mēs esam viena tirdzniecības vieta, tad mēs ļoti viegli varam pielāgoties arī mazajiem apjomiem, ko citreiz spēj piedāvāt Latvijas ražotāji.

Vai Latvijas ražotāju piedāvājums palielinās?

Tendences ir dažādas. Ir gan ražotāji, kuri ir jaunpienācēji, gan ražotāji, kuri savu darbību vairs neturpina.

Taču te ir atkal jārunā par šo jutīgo robežšķirtni, ko mēs īsti uzskatām par Latvijas produktu? Situācijas mēdz būt arī ļoti duālas. Piemēram, mēs visi zinām, ka ir Latvijas zīmols “Laima”, bet cik no “Laimas” produktiem ir ražoti Latvijā?

Tādēļ man pat vairāk ir prieks par mazajiem Latvijas ražotājiem, kuri, protams, ir nišas spēlētāji, bet viņi ļoti piedomā pie kvalitātes un tā, lai radītu unikālu Latvijas produktu. Tādu Latvijā ir gana daudz.

Pircēji to arī novērtē?

Jā. Vismaz mūsu veikalā var redzēt, ka pircēji ir ļoti atvērti jauniem produktiem. Tieši tādēļ mēs janvārī rīkojām Latvijas ražotāju tirdziņu, kur bija pat tādi ražotāji, kuru preces ikdienā pie mums nav nopērkamas, un mēs redzējām ļoti lielu pircēju atsaucību.

Kā ir ar citām precēm? Jūs esat rīkojuši arī Latvijas dizaineru “pop-up” veikalus.

Mēs to noteikti turpināsim. Mēs esam pārņēmuši telpas, kur iepriekš atradās picērija, un te notika arī Rīgas dizaina tirgus. Mēs jau pērn divas reizes gadā rīkojām tieši Latvijas dizainam veltītu tirdzniecību un to noteikti turpināsim. Par to interesējas gan tūristi, gan Latvijas iedzīvotāji un vēlas redzēt vienkopus Latvijas modi un arī mājas preces. Līdz ar to interese ir, un atliek meklēt kvalitatīvu sadarbības formātu. Tas pašlaik ir lielākais izaicinājums.

Kādēļ tas ir izaicinājums?

Mūsu universālveikala koncepts ir “viss zem viena jumta”. Savukārt Latvijas dizaineri lielā mērā ir individuālisti. Mums svarīgi būtu Latvijas modi parādīt kā vienotu piedāvājumu, un te ir arī izaicinājums vairākiem Latvijas dizaineriem sanākt kopā un darboties ar vienotu koncepciju, atrasties vienā vietā. Diemžēl bieži vien ir vēlme būt atsevišķi.

Pērn septembrī “Stockmann” paziņoja, ka pētīs “Stockmann” universālveikalu biznesa stratēģiskās alternatīvas. Vai jūs jau varat pateikt, cik tālu ir izpēte?

Pagaidām jaunas informācijas nav, un tas bija arī “Stockmann” paziņojumā Helsinku biržai.

“Stockmann” Rīgā ir vienīgais klasiskais universālveikals, bet arī šeit arvien vairāk parādās tirdzniecības centra princips, ka telpas tiek iznomātas citiem tirgotājiem. Ar ko ir saistītas šīs izmaiņas? Vai nākotnē veikals vispār varētu pārvērsties par tirdzniecības centru?

Es ļoti skaidri varu pateikt, ka zem “Stockmann” vārda universālveikala darbības forma netiks mainīta. “Stockmann” ir veidots kā universālveikals, un pērn tam tika nosvinēta 160 gadu jubileja. Tas ir veikals, kur zem viena jumta ir visas preču kategorijas.

Tomēr, ja mēs paskatāmies kaut vai uz “Stockmann” 20 gadu pieredzi Rīgā, tad tas, kas bija svarīgi pirms 20 gadiem, šodien ir transformējies. Toreiz bija svarīgi, lai ir centrāla atrašanās vieta un ir liela tirdzniecības platība, kurā iepirkties. Tagad ir attīstījusies daudzkanālu tirdzniecība, un tā ir tikai paša klienta izvēle, vai viņš iepērkas fiziskā veikalā vai attālināti. Tāpat ir skaidrs, ka viens nevar visu. Tādēļ mēs nolēmām strādāt ar tām preču kategorijām, kuras mēs vislabāk pārvaldām. Tā ir arī citur pasaulē redzama prakse. Mums tās ir modes preces, mājas un interjera preces, kosmētika, pārtika. Savukārt citu preču kategoriju tirdzniecībai tiek pieaicināti partneri. Mūsu gadījumā tā ir elektronika, grāmatas, rotaslietas. Tādā veidā mēs papildinām viens otru un mēs savus sadarbības partnerus arī nekad nesaucam par nomniekiem, jo viņi bagātina universālveikala sortimentu.

Pērn decembrī SIA “Stockmann” palielināja pamatkapitālu par 1,5 miljoniem eiro. Ar ko saistītas šīs izmaiņas?

Pamatkapitāla izmaiņas ir daļa no “Stockmann” pamatdarbības un grāmatvedības operāciju izmaiņām.

Kā jūs pašlaik vērtējat konkurenci Latvijā tajos segmentos, kuros strādājat?

Es joprojām domāju, ka šajā tirgū ir vieta konkurentiem. Ja mēs skatāmies uz šodienas situāciju, tad pilsēta ir ļoti labi sadalīta tirdzniecības segmentos. Ir ļoti labi noklātas galvenās maģistrāles, uz kurām atrodas lieli un kvalitatīvi tirdzniecības centri. Šajā ziņā konkurence ir pietiekama.

Taču, ja mēs paskatāmies uz pilsētas centru, tad te trūkst stratēģiska redzējuma no Rīgas pašvaldības, kāds ir Rīgas centrs un kam tur jāatrodas. Tieši pilsētas centrā trūkst konkurences, kas veidotu to par vietu, kur ir patīkami atbraukt un iepirkties gan rīdziniekiem, gan tūristiem. Es tiešām ļoti gribētu sagaidīt pašvaldības redzējumu par pilsētas centru. Kur ir šīs skaistās iepirkšanās ielas ar maziem veikaliem un kafejnīcām? Šeit mums ir vieta, kur ienākt vēl pāris kvalitatīviem konkurentiem. Tas arī sašūpotu esošos tirgotājus un iedotu mums papildu jaudu strādāt.

Tomēr, ja skatāmies uz lielajiem spēlētājiem, tad “Akropole” pārņēma “Alfu”. Vai šāda konsolidācija varētu turpināties?

Es to negribētu redzēt, jo, manuprāt, spēks ir tieši dažādībā. Manuprāt, veselīga konkurence ar unikāliem, savstarpēji atšķirīgiem projektiem varētu būt labākais.

Vai jūs savā ziņā tādēļ nevinnējat, jo, ja mēs paskatāmies uz tirdzniecības centriem, tad ļoti daudz veikalu tajos ir vieni un tie paši, līdz ar to konkurence pamatā notiek ar atrašanās vietu, nevis ar piedāvājumu?

Es ceru, ka tā tas ir. Tas mums arī uzliek augstāku latiņu, kad mēs domājam par savu sortimentu un preču kategorijām, kuras piedāvājam. Tādēļ mēs arī ejam tieši “premium” preču segmentā un uz Ziemeļvalstīs pieņemtu sortimentu, kas, mūsuprāt, ļoti labi piedien Rīgas centram. Tas uzliek papildu atbildību veidot atšķirīgu piedāvājumu.

Kā Latvijā ir klājies “Stockmann” interneta veikalam?

Vidēji “Stockmann” grupai 12% apgrozījuma deva tirdzniecība internetā. Pasaules tendences liecina, ka pašlaik interneta tirdzniecības apjoms veido ap 20%, modes preču segmentā – jau ap 40%. Latvijā pērn “Stockmann” interneta veikals sāka darboties ar visām četrām preču kategorijām, tādēļ te vēl viss ir priekšā un ir jāstrādā gan pie piedāvājuma, gan piegāžu ātruma. Ir skaidrs, ka šī mazumtirdzniecības daļa attīstīsies un tur ir milzum daudz iespēju.

Piemēram, Latvijā ir redzams, ka cilvēki mēdz arī “pataustīt” preci veikalā, tad paskatās, kas ir citur, un beigās šo preci nopērk internetā. Mēs arī redzam, ka interneta veikalā tiek pirkti citi produkti nekā fiziskajā veikalā, jo internetā parādās arī tās preces, kuras Latvijā nav tik plašā sortimentā. Interneta tirdzniecība šajā ziņā paver plašākas iespējas. Tāpat ir redzams, ka cilvēki interneta platformu izvēlas, ja ir jāizdara lieli pirkumi un jāiegādājas vairākas preces vienlaicīgi.

Kā jūs sadzīvojat ar “Rail Baltica” būvobjektu?

Tas mūs ietekmē un ietekmēs, tikai ar pretējām zīmēm. Šobrīd tas mūs ietekmē ļoti negatīvi, jo smagnējā satiksmes organizācija un vispār informācijas pieejamība, kā var pārvietoties pilsētas centrā, apgrūtina ikviena rīdzinieka vēlmi braukt uz pilsētas centru. Bieži vien vispār nav skaidrs, kā uz šejieni var nokļūt.

Bet nākotnē mēs redzam ļoti pozitīvu ietekmi no “Rail Baltica” projekta un jau no tā pirmsākumiem arī aktīvi sadarbojamies, un es varu apliecināt, ka viņi ir atvērti diskusijām.

Foto: Publicitātes foto